3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmeklēšanas tiesneša lēmums kā tiesas lēmums krimināllikuma 296. panta izpratnē
3
Bac. iur.
Kārlis Ešenvalds
SIA “Latvian Lawyers” valdes priekšsēdētājs

Ar 2015. gada 24. novembra Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumu lietā Nr. SKK-389 tika mainīta judikatūra un izvirzīta šāda tēze: "[..] Ar tiesas spriedumiem un lēmumiem Krimināllikuma 296. panta izpratnē jāsaprot tiesneša (tiesnešu) nolēmumi, kuri pieņemti, īstenojot tiesas funkcijas. Izmeklēšanas tiesnesis savas kompetences ietvaros īsteno izmeklēšanas tiesneša, nevis tiesas funkcijas, līdz ar to izmeklēšanas tiesneša lēmumi nav atzīstami par tiesas lēmumiem." Tomēr, izvērtējot citus lēmumā neapskatītus juridiskus argumentus, iespējams nonākt pie pretēja secinājuma.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
govs
5. Janvāris 2017 / 21:35
2
ATBILDĒT
"par pareizu ir atzīstama tieši Augstākās tiesas motivācija"

Lūk, tāpēc man patīk jurisprudence, kā "zinātne" :))
Armands
3. Janvāris 2017 / 10:37
19
ATBILDĒT
“Apsūdzētā kā apkopēja nevarēja būt persona, kurai uzdots izpildīt lēmumu par kratīšanu”.

Bez šaubām, bet vai tad šāds lēmums neuzliek apkopējai par pienākumu ielaist KNAB darbiniekus telpās, kas norādītas izmeklēšanas tiesneša lēmumā par kratīšanu, tādējādi ļaujot KNAB darbiniekiem izpildīt izmeklēšanas tiesneša lēmumu?

“[..] sodīt lēmuma par kratīšanu neizpildīšanu saskaņā ar Krimināllikuma 296. pantu var tikai personu, kurai uzdots izpildīt šo lēmumu, tātad – Valsts policiju vai tās darbinieku”.

Tad sanāk, ka par tiesas lēmuma nepildīšanu (pēc analoģijas) varētu sodīt tikai tiesu izpildītāju (un nevis personu)? Jo tieši tiesu izpildītājam ir uzdots izpildīt tiesas lēmumu...

Neapšaubu autora secinājumu par to, ka mājkalpotājas nodarījumā nav Krimināllikuma 296. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva, tomēr, manā ieskatā, par pareizu ir atzīstama tieši Augstākās tiesas motivācija.
Kārlis Ešenvalds > Armands
3. Janvāris 2017 / 11:17
11
ATBILDĒT
Manuprāt salīdzīnāt ar tiesu izpildītāju šajā gadījumā nav pamata. Tiesu izpildītājam ir jāizpilda izpildu raksts un, ja viņš atsakās uzsākt izpildu lietu, pēc izpildu raksta saņemšanas. Savukārt sprieduma saturs par pienākumu, piemēram samaksāt, uzliek tieši personai, no kuras piedzenama summa. Savukārt lēmumā par kratīšanas izdarīšanu norāda konkrēti iestādi, kurai ir jāizpilda konkrētais lēmums. Un apkopēja nekavēja lēmuma izpildi. Viņa vienkārši neveica aktīvas darbības, lai atvieglotu lēmuma izpildi. Lēmums par kratīšanu ir izpildāms arī, ja mājā nav neviena, kas durvis atvērtu.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums
— likumi.lv —
Krimināllikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
9
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties