Lai darbinieks varētu tikt uzskatīts par tādu, kas ir tā darba devēja rīcībā, šim darbiniekam ir jābūt nostādītam situācijā, kurā viņam juridiski ir pienākums ievērot sava darba devēja instrukcijas un strādāt tā labā. Tādējādi, lai atzītu, ka persona pildījusi darba pienākumus, ne vienmēr ir jākonstatē tieša pienākumu izpilde. Noteicošais faktors ir tas, ka darbinieks ir spiests fiziski atrasties darba devēja noteiktajā vietā un būt pieejams darba devējam, lai vajadzības gadījumā varētu uzreiz sniegt attiecīgos pakalpojumus.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesnese I. Skultāne, tiesnese J. Briede, tiesnese R. Vīduša, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc [pers. A] pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts darba inspekcijai veikt nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu un izdot administratīvo aktu par nelaimes gadījumu darbā saistībā ar viņas 2013. gada 2. janvārī gūto traumu, sakarā ar Valsts darba inspekcijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 26. janvāra spriedumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.