21. Februāris 2017 /NR. 8 (962)
Skaidrojumi. Viedokļi
Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti
22
Dr. iur.
Jānis Kārkliņš
zvērināts advokāts
Dr. iur.
Jānis Rozenbergs
zvērināts advokāts

Bezskaidras naudas drošība mūsdienu pasaulē, kad digitālās tehnoloģijas ieņem arvien lielāku lomu cilvēku ikdienas dzīvē, kļūst arvien aktuālāka. Ikviens reiz ir domājis, vai nauda manā bankas kontā ir drošībā. Uztraukums pamatā saistās ar interneta tehnoloģiju drošību, taču reti kurš aizdomājas, kas vispār ir bezskaidra nauda. Cik tā ir droša vērtība (manta) no juridiskā viedokļa? Sevišķi aktuāli tas ir brīžos, kad kredītiestādei rodas finanšu grūtības. Pēdējo dažu gadu laikā Latvijā ir tikuši uzsākti vairāku kredītiestāžu likvidācijas procesi, kuru ietvaros kā likvidatoriem, tā arī noguldītājiem un noguldītāju kreditoriem nācies risināt dažādus tiesiskus jautājumus, kas ikdienas attiecībās ar funkcionējošām kredītiestādēm iepriekš nebija aktuāli. Viens no šādiem mezglu punktiem, kas tiesību piemērošanas procesā ir radījis viedokļu atšķirības, ir jautājums par bezskaidras naudas līdzekļu juridisko dabu, par šo līdzekļu piederību un par kredītiestādes un klienta kā noguldītāja attiecībām. Īpaši aktuāls šis jautājums kļūst situācijās, kad pirms kredītiestādes likvidācijas uzsākšanas bankas klienta kontā esošie naudas līdzekļi ir tikuši apķīlāti civilprocesa ietvaros vai šiem naudas līdzekļiem uzlikts arests kriminālprocesa ietvaros. Vai un kādā kārtībā likvidējamas kredītiestādes klienta kreditors varēs vērst piedziņu uz apķīlātajiem naudas līdzekļiem? Vai kriminālprocesa ietvaros arestētos naudas līdzekļus valsts varēs konfiscēt vai atgriezt šos naudas līdzekļus cietušajam? Rakstā autori sniegs savu redzējumu par šiem jautājumiem.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
22 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
zakjis
24. Februāris 2017 / 19:38
1
ATBILDĒT
4.secinājums izraisa pārdomas.
Ja pareizi saprotu, tad rakstā izteiktais viedoklis ir, ka arī absolūti spēkā neesošs darījums ir par pamatu, lai bezskaidro naudu ieskaitītu bankas līdzekļos, un, ja banka pēc pārskaitījuma uzsāk likvidāciju vai kļūst maksātnespējīga, tad maksātājs var atgūt naudu, tikai iesniedzot kreditora prasījumu. Proti, no raksta var secināt, ka atsavinājums, kas noticis uz absolūti spēkā neesoša darījuma pamata, ir tiesisks. Tas ir tāpat kā gadījumā, ja uz viltota pirkuma līguma pamata tiek pārreģistrēts nekustamais īpašums, bet ieguvējs kļūst maksātnespējīgs vai tiek likvidēts (jur.personas gadījumā), tad cietušajam, lai atdabūtu savu īpašumu, vienīgā iespēja ir iesniegt kreditora prasījumu pret ieguvēju un stāties kreditoru rindā, kas, protams, ir absurds.
Tāpat pārdomas izraisa, vai 25.atsaucē izmantotās Senāta nolēmuma atziņas ir pielietotas atbilstoši, ja rakstā tiek analizēti absolūti spēkā neesoši darījumi, bet Senāta nolēmumā tika skatīta situācija, kur banka bija vienpusēji atkāpusies no līguma, izbeidzot tā darbību.
Kabacis
24. Februāris 2017 / 16:16
0
ATBILDĒT
Vēlreiz izlasot rakstu un komentārus pie tā nonācu pie secinājuma, ka gadījumā ar ''bezskaidru naudu'' zaudētājs vienmēr būs bankas klients. Respektīvi, vienalga vai naudu nozog no bankas konta vai arī banka aiziet uz maksātnespēju, klientam ir tikai prasījums, bet reāla nauda ir bankai :(
Kabacis
23. Februāris 2017 / 14:03
3
ATBILDĒT
Bezskaidra nauda ir dati- respektīvi, fails kurš noglabāts kaut kur uz bankas servera par to, ka manā kontā ir noteikts naudas daudzums. Ja pareizi atceros no vidusskolas informātikas stundām, tad ikviens fails parasti sastāv no vieniniekiem un nullītēm, kas izkārtotas noteiktā secībā. Līdz ar to sanāk ka arī ''bezskaidra nauda'' būtībā ir tikai vieninieki un nullītes noteiktā izkārtojumā. To, ka uz datiem (vieninieku un nullīšu izkārtojumu) kādam varētu būt autortiesības, to es vēl varētu saprast, bet tas kā uz vieninieku un nullīšu izkārtojumu kādam var piederēt īpašums- tas laikam ir saprotams tikai juristiem...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 19
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
21. Februāris 2017 /NR. 8 (962)
Dzeja un domas – Satversmes svētki
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 8 (962)
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums
— likumi.lv —
Civilprocesa likums
— likumi.lv —
Kredītiestāžu likums
— likumi.lv —
Civillikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties