Advokātu procesa ieviešana ir atklāts un nekaunīgs zvērinātu advokātu lobijs!
Atsaukšanās uz Satversmes 92. panta normu, ka „Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.” ir pilnīgs nekaunīguma kalngals! Tieslietu ministrija vairs neprot atšķirt jēdzienu „tiesības” no jēdziena „pienākums”. Analoģiski Tieslietu ministrijas pieejai varētu tulkot Satversmes 102 pantu „102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.” kā ikviena pienākumu apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.
Latvijā juristi, kas nav zvērināti advokāti, tiek jau lielā mērā diskriminēti civilprocesā (nevar pārstāvēt kasācijas instancē, nevar pieprasīt no zaudējušās puses ar pārstāvību saistītās izmaksas, u.c.) Tomēr, izskatās, ka ar šo ir par maz! Zvērinātu advokātu lobijs ir ņēmis virsroku pār katras personas izvēles brīvību civilprocesā attiecībā uz sava pārstāvja izvēli! Tas ir pretrunā demokrātiskas valsts principam, kas tiek noteikts Satversmē.
Atsauce uz citu valstu piemēriem ir nevietā, jo minētajās valstīs ir citas tiesiskās tradīcijas un obligātais advokātu process ir bagāto valstu tiesību sistēmās. Nevietā ir vainot tiesvedību ilgumā lietas dalībniekus, kas nav izvēlējušies advokātus, jo bieži vien lietas tiek novilcinātas tieši advokātu dēļ, piem. „pēkšņa” slimība, tikai tiesas sēdē pieteikti lūgumi par pierādījumu izprasīšanu, prasības grozīšanu vai apjomīgu pierādījumu iesniegšana, u.c.
Advokātu procesa ieviešana būtu spēcīgs trieciens personas brīvas izvēles tiesībām uz pārstāvību civilprocesā un pakļaušanās zvērinātu advokātu lobijam….