16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)
Numura tēma
Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un ECT judikatūras ietekme Latvijā
Kristīne Līce
Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 

Attiecības starp valstīm un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) radīto sistēmu, kurā ietilpst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), vislabāk raksturo vārds "mijiedarbība". Izmantojot Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja tēlaino salīdzinājumu, šo mijiedarbību var iztēloties kā "kinētisku skulptūru", kura sastāv no līdzsvarotām un savienotām detaļām un kurā vienas detaļas kustība neizbēgami iekustina otru detaļu.1 Paturot prātā šo salīdzinājumu, šajā rakstā ECK un ECT judikatūras ietekmi Latvijā autore vēlas apskatīt pēc iespējas plaši, pievēršoties gan ECT viedoklim par Latvijai īpaši svarīgiem jautājumiem, gan tiem gadījumiem, kad ECT secinājumi ir izraisījuši pārmaiņas Latvijas normatīvajā regulējumā, gan arī tām situācijām, kas atklāj ECT atbildi uz pārmaiņām Latvijā, jo īpaši Latvijas tiesu praksē.

I. Vairāki ECT nolēmumi apstiprina Latvijai svarīgu izšķiršanos par konceptuālu atbilstību cilvēktiesībām

Diskusijās par ECT un Latvijas mijiedarbību salīdzinoši reti atrodams atgādinājums, ka ECT vairākās lietās ir izskatījusi un izteikusies par Latvijas valstiskumam un identitātei principiāli svarīgiem jautājumiem, turklāt Latvijas izvēlē nesaskatot neatbilstību ECK prasībām. Piemēram, vienā no pirmajām sūdzībām, kas tika iesniegta ECT īsi pēc ECK stāšanās spēkā Latvijā, iesniedzēji apgalvoja, ka pēc ECK mērķiem viņi būtu uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem, jo līdz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai viņi bija Latvijas PSR pilsoņi un nevienas citas valsts pilsonību viņi nav ieguvuši. Šādu nostāju atbalstīja arī Krievijas valdība, kas lietā "Sļivenko un citi pret Latviju" bija iestājusies kā trešā puse. Atbildot uz šo argumentu, ECT Lielā palāta vispirms atgādināja, ka ECK negarantē tiesības uz pilsonību, lai gan atsevišķos gadījumos patvaļīga pilsonības liegšana var radīt valsts atbildību ECK izpratnē.2 ECT nākamais secinājums Latvijai ir īpaši nozīmīgs, proti, ECT Lielā palāta atzina, ka izskatāmajā lietā nav nekādu norāžu, ka sūdzības iesniedzējiem Latvijas pilsonība būtu liegta patvaļīgi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties