Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) darbības galvenā nozīme ir nevis "sodīt" Konvencijas dalībvalsti par tās pieļautu konkrētu indivīda pamattiesību pārkāpumu, bet likt mainīt savu tiesību sistēmu tā, lai novērstu šādus un līdzīgus pārkāpumus. Turklāt, analizējot ECT spriedumus pret citām dalībvalstīm, valstis var pašas konstatēt savas tiesību sistēmas "vājās vietas", savlaicīgi veicot nepieciešamos uzlabojumus un izvairoties no sūdzību par tās veiktajiem pamattiesību pārkāpumiem izskatīšanas ECT.