23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)
Redakcijas sleja
Sods par tehnikas kļūmi

Pirms kāda laika žurnāla lasītājs slejā ar visai tehnisku nosaukumu "Robots saka: "Līgums ir spēkā"" tika aicināts jau laicīgi morāli gatavoties jaunajam tehnoloģiju laikmetam, kad daudzus valodnieciskus, kā arī lielu daļu tehniskus darbus varēs droši uzticēt jaudīgām programmatūrām, kuras, piemēram, varētu pat aizvietot jurista aroda pratējus, ja darbs ietvertu standarta līgumu, situāciju izskatīšanu, kā arī milzīgu teksta apjoma analīzi.

Uz šādas pozitīvas nots, kurā tehnoloģijas viennozīmīgi atvieglotu darbu, iespējams, arī ieviestu skaidrību un noteiktību dažādos jautājumos, jau attīstījušās vairākas īpaši ar transportu saistītas nozares. Tā, piemēram, arvien plašāk visā Eiropā tiek ieviesti ceļu satiksmes ātruma fotoradari. Arī Latvijā ir pieejams plašs saraksts, kurā norādītas gan stacionāro fotoradaru, gan iespējamās pārvietojamo fotoradaru atrašanās vietas. To ieviešana acīmredzot pilda doto uzdevumu: par stacionāro un pārvietojamo fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem 2016. gadā sastādīti 128 511 protokoli. Faktiski tas nozīmē, ka Latvijas autovadītājiem un ceļu policistiem ir ietaupītas 128 511 sarunas (varbūt dažos gadījumos pirms tām būtu maza pakaļdzīšanās) par to, vai radars nav bojāts, vai tā rādījumam var uzticēties, vai automašīnas spidometrs strādā pareizi un vai gadījumā automašīnā neatrodas kāda dāma, kas steidzas uz dzemdību namu. Fotoradars nesarunājas. Tam nevar ieskaidrot, ka tajā mirklī notika normāls apdzīšanas manevrs, ka, pabraucot kādu brīdi ātrāk, varbūt tika novērsts nopietns ceļu satiksmes negadījums. Auto īpašnieks ar savu pārkāpumu tiek iepazīstināts post factum, tādēļ nav vairs īsti, pie kā cilvēcīgi vērsties, kur pierādīt taisnību. Vienīgā atkāpe ir fotoradaru pieļaujamā kļūda, kas tiek ietverta 3 km/h robežās. Tātad teorētiski ir iespējams, ka tehniskā ierīce, kuras rādījums ir galvenais pamats, lai personai tiktu uzlikts naudassods, var kļūdīties. Prezumējams, ka tas notiek ļoti reti, bet notiek.

Rīgas sabiedriskā transporta lietotājiem nu jau vairākus gadus, izmantojot moderno tehnoloģiju priekšrocības, iespējams reģistrēt braucienu, "nopīkstinot" e-talonu. Kāds nesens notikums lika nopietni pārdomāt, kā godprātīgais pasažieris varētu pierādīt savu e-talona reģistrēšanu, ja sistēma to kļūdas pēc nav fiksējusi. Konkrētajā gadījumā satiksmes kontrolieri rīkojās acīmredzot saskaņā ar savu darba plānu, sašutušo, tikko braucienu reģistrējušo pasažieri izsēdinot no transportlīdzekļa un atšķirot no daudziem lieciniekiem, kas protestēja un apstiprināja e-talona reģistrēšanas faktu. Vai teorētiski e-talona sistēmas uzturētāji pieļauj kļūmes braucienu reģistrēšanas sistēmā? Kā godprātīgs pasažieris to varētu pierādīt? Cik gadījumos gada laikā transporta pasažieri, kā arī autovadītāji samaksā sodu par pārkāpumu, kas faktiski nav izdarīts? Iespējams, var apgalvot, ka sistēmas kopējās efektivitātes un ātruma vārdā kādam nereti nākas samaksāt arī par tehnikas kļūdām. Tomēr praksē šie daži izņēmuma gadījumi rada pamatotu skepsi par visas sistēmas funkcionēšanu kopumā.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Šulmane D. Sods par tehnikas kļūmi. Jurista Vārds, 23.05.2017., Nr. 22 (976), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties