Līdzšinējo diskusiju rezultāts

Pirms pievērsties šiem jautājumiem, īsumā par līdzšinējo diskusiju rezultātu jautājumā, vai formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos iespējams netiešs nodoms.

Šī jautājuma padziļinātu izpēti veicināja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa, kas uzskatīja, ka KL dotā tieša nodoma definīcija neļauj kā noziedzīgu nodarījumu kvalificēt daudzus kukuļošanas gadījumus, kas kriminalizējami saskaņā ar OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (turpmāk – Konvencija), jo Konvencija prasa nodomu dolus eventualis līmenī.²

Mēģinot pamatot, ka KL, kas formālos sastāvos par krimināli sodāmu atzīst vienīgi tiešu nodomu, atbilst Konvencijas prasībām, profesors U. Krastiņš norādījis, ka tieša nodoma definīcija aptver arī eventuālo nodomu. Līdz ar to pamatjautājumā, kas bija aktuāls starptautisko ekspertu skatījumā, kukuļdošana, izmantojot starpnieku, ar tiešu nodomu iespējama arī tad, ja starp naudas devēju un saņēmēju nav notikusi vienošanās, ka vismaz daļa naudas izmantojama kukuļdošanai, bet naudas devējs tikai pieļauj, ka, iespējams, nauda tiks tam izmantota. Šajā sakarā par formāla sastāva noziedzīgiem nodarījumiem norādīts: "Kāda apstākļa apzināšanās vai pieļaušana kā nodoma intelektuālā puse kopā ar vainīgā faktisko rīcību (darbību vai bezdarbību), kas tiek izdarīta tīši, kopumā liecina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar tiešu nodomu, kāda apstākļa pieļaušana ir tā apzināšanās."³

Līdz ar to varētu domāt, ka viss ir kārtībā. Tomēr šādu secinājumu nevar izdarīt, nedz lasot KL 8. un 9. pantu atsevišķi, nedz savstarpējā saistībā. Koncepcijas un teorijas var būt dažādas, bet likums tikai viens, tāpēc, ja tās neizriet no likuma, praksē nav piemērojamas.

Turklāt pat tādā gadījumā, ja pieņemtu, ka profesora viedoklis radis atspoguļojumu likumā, pirmkārt, būtu jāatzīst, ka ar likuma teksta skaidrību kaut kas nav kārtībā, jo, stājoties spēkā KL 9. panta jaunajai redakcijai, pausts citāds viedoklis, proti, KL 9. panta otrajā daļā iestrādāts prezumējamās vainas jeb stingrās atbildības princips.⁴ Savukārt netiešs un eventuāls nodoms tiek uzskatīti par sinonīmiem.⁵ Visbeidzot, lai nonāktu līdz iepriekš citētajam viedoklim, bija nepieciešama vesela rakstu sērija.

Tomēr galvenais iebildums ir tas, ka saskaņā ar šo jauno pieeju nodoma konstatēšanai formālos sastāvos noteikts ievērojami zemāks standarts nekā materiālos sastāvos – formālā sastāvā apzināta darbība (bezdarbība) kopā ar papildpazīmju (laika, vietas, priekšmeta u.tml.) apzināšanos (pieļaušanu) vienmēr veido tiešu nodomu, bet materiālos sastāvos apzināta darbība (bezdarbība) un papildpazīmju apzināšanās (pieļaušana) var veidot tiešu nodomu, netiešu nodomu un noziedzīgu pašpaļāvību.

Turklāt pilnīgi neskaidri ir šādi jautājumi:

• cik vājas aizdomas par papildpazīmju esamību vēl attaisno tieša nodoma atzīšanu, t.i., kāda ir šo papildpazīmju apzināšanās intensitātes zemākā robeža, pie kuras vēl var atzīt tiešu nodomu;

• kāpēc seku pieļaušana materiālos sastāvos ir netieša nodoma pazīme (sk. KL 9. p. 3. d.), bet papildpazīmju pieļaušana formālos sastāvos – tieša nodoma pazīme.

Diemžēl par katru cenu mēģinot pamatot, ka KL atbilst Konvencijas prasībām, aizmirsts padomāt arī par to, kā šī koncepcija iederas citu formālo sastāvu kontekstā. Piemēram, saskaņā ar šo koncepciju apzināti nepatiesa liecība ar tiešu nodomu būs arī tad, ja persona apzināti sniedz liecību, vienīgi pieļaujot, ka tā satur nepatiesus faktus, respektīvi, ja persona tikai šaubās par liecināto faktu patiesumu, jo tiešam nodomam taču ir pietiekama apzināta darbība (liecināšana) un papildpazīmju pieļaušana (faktu, par kuriem liecināts, iespējamā neatbilstība patiesībai). Šāda situācija veidojas arī citos sastāvos, kuru viens no elementiem ir apzināti nepatiesu ziņu sniegšana (sk. KL 210., 272., 298., 299. p. u.c.). Cits piemērs – apzināti nelikumīga apcietināšana (KL 292. p.) un apzināti nelikumīga tiesas nolēmuma taisīšana (KL 291. p.) būs konstatējama arī tad, ja tiesnesis apzināti taisījis nolēmumu (šajā piemērā nolēmuma taisīšana ir apzināta darbība), vienīgi pieļaujot, ka apcietināšanai nav pamata vai nolēmums varētu būt nelikumīgs, jo pret papildpazīmi "nelikumīga apcietināšana" un "nelikumīgs nolēmums" taču ir pietiekama šī apstākļa pieļaušana. Tas pats sakāms par daudziem citiem formāliem sastāviem (sk. KL 155., 293. p. u.c.).

Turklāt saskaņā ar šo koncepciju eventuāls nodoms tiešā nodomā iekļaujas tikai formālajos sastāvos. Materiālajos sastāvos eventuāls un netiešs nodoms joprojām ir sinonīmi. Lai gan profesors U. Krastiņš to nav atzinis, taču to uzskatāmi parāda salīdzinājums ar citām valstīm, jo tas, kas pie mums līdz šim saprasts ar netiešu nodomu materiālajos sastāvos, ir tieši tas pats, ko Vācijā, Šveicē, Austrijā saprot ar eventuālu jeb nosacītu nodomu, par ko liecina, piemēram, šāds viedoklis: kā eventuālā nodomā, tā apzinātā neuzmanībā (mūsu KL izpratnē – noziedzīgā pašpaļāvībā) persona apzinās seku iestāšanās iespēju.