1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)
Numura tēma
Praktisks skats uz normatīvo regulējumu kultūras mantojuma jomā
Mg. iur.
Līga Ābele
pētniece Francijas-Latvijas sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomās “OSMOZE” projektā “Pētniecības tīkla izveide nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā” un lektore Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē  
Dr. art., Mg. iur.
Anita Vaivade
docente, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras vadītāja 

Lai detalizētāk aplūkotu pašreizējo situāciju mākslas tiesību jomā, un konkrētāk – kultūras mantojuma regulējumā un nākotnes perspektīvās, "Jurista Vārds" lūdza sniegt savu komentāru divām ekspertēm mākslas tiesību jomā: Līgai Ābelei un Anitai Vaivadei.

Ko Latvijai nozīmē pievienošanās/ nepievienošanās starptautiskajām konvencijām kultūras mantojuma jomā? Kā tas praktiski ietekmē mūsu kultūras priekšmetu starptautisko apriti un aizsardzību?

L. Ābele: Latvijas Republika pārsvarā ir dalībvalsts visās nozīmīgākajās kultūras mantojuma aizsardzības jomas konvencijās pasaules un Eiropas mērogā. Šo konvenciju regulējums lielākoties ir savstarpēji saskanīgs un papildinošs, tāpēc arī kultūras priekšmetu prettiesiskas aprites ierobežošanas jautājumos Latvijas normatīvā bāze principā atbilst starptautiskā regulējuma pamatnostādnēm. Pievienošanās UNESCO 1970. gada konvencijai un UNIDROIT 1995. gada konvencijai starptautiski vēl jo uzskatāmāk apliecinātu Latvijas valsts nostāju kultūras priekšmetu prettiesiskas aprites ierobežošanas jautājumos, formalizētu un stiprinātu publiskajā pārvaldē jau piemērotos tiesību instrumentus un administratīvo praksi, kā arī papildinātu civiltiesības ar specializētu regulējumu darījumiem ar kultūras priekšmetiem.

UNESCO 1970. gada konvencijā paredzētajiem kultūras priekšmetu aizsardzības pasākumiem ir preventīvs raksturs, un tie nosaka kultūras priekšmetu atdošanas gaitu, kā arī valstu savstarpējās sadarbības ietvaru. Ekspertu identificētā UNESCO 1970. gada konvencijas "netiešā ietekme" jau šobrīd ir jūtama Latvijā izveidotajā materiālā kultūras mantojuma aizsardzības sistēmā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties