Cilvēces vēsturē var atrast neskaitāmas profesijas, kuras tehnoloģisko jaunievedumu dēļ ar laiku ir izzudušas vai tiek uzturētas, tikai lai saglabātu tradīcijas vai amata mantojumu. Ir pierasts, ka tehnoloģiskie uzlabojumi drīzāk skar mazkvalificētos darbus. Taču tehnoloģijām, un jo īpaši mākslīgajam intelektam, arvien vairāk attīstoties, daudz tiek runāts arī par to, ka augsti kvalificēti darbi varētu tikt "apdraudēti". Šādas tendences novērojamas tieši pēdējo divu gadu laikā, kad arvien vairāk idejas par uzlabojumiem tiek tēmētas arī tā saukto balto apkaklīšu profesiju virzienā. Izskatās, ka tam neizspruks arī jurista profesija – jauns start-up uzņēmums Silīcija ielejā par savu mērķi ir izvirzījis juristu aizstāšanu ar mākslīgo intelektu.

Projekta nosaukums ir Atrium,¹ un tā mērķis ir izveidot mākslīgo intelektu efektīvāku, lētāku un caurspīdīgāku juridisko pakalpojumu sniegšanai (sākotnēji citiem start-up uzņēmumiem). Idejas autors ir Džastins Kāns (Justin Kan) – uzņēmējs, kurš jau iepriekš ir veiksmīgi izveidojis inovatīvus uzņēmumus, piemēram, videospēļu straumēšanas platformu Twitch u.c. Pie savas jaunās idejas Dž. Kāns nonācis, pateicoties savai negatīvajai pieredzei ar juridiskajiem birojiem. Vadot vairākus start-up uzņēmumus, viņam bieži ir nācies meklēt juridisko palīdzību uzņēmumu dibināšanā, naudas līdzekļu piesaistē, uzņēmumu apvienošanā, kā arī tiesvedībām. Tomēr, saņemot rēķinus par juridiskajiem pakalpojumiem, parasti nav bijis iespējams saprast, par ko tieši viņam ir jāmaksā. Taču Silīcija ielejā visi vēlas atklātību un caurspīdību.

Viena no Atrium inovācijām, ar ko idejas autors lepojas, ir pakalpojumu izmaksu modelis. Rēķini netiek izrakstīti par nostrādātajām stundām, bet gan tiek novērtēts darba apjoms, ko plānots veikt katram klientam, un tiek pieprasīta viena noteikta mēneša maksa avansā neatkarīgi no nostrādātajām stundām.

Šodien ļoti daudzas industrijas izjūt tehnoloģiju ietekmi, taču jurisprudence līdz šim ir bijusi viena no nozarēm, kas palikusi pret to imūna. Juridiskie biroji joprojām saglabā ļoti zemu tehnoloģiju izmantošanas līmeni. Tas tiek skaidrots ar to, ka juridisko biroju struktūra neveicina ieguldījumus inovācijās. Turklāt rēķini par juridiskajiem pakalpojumiem tiek izrakstīti par nostrādātajām stundām, līdz ar to inovāciju ieviešana varētu novest pie darba apjoma samazināšanās un attiecīgi arī pie rēķinu summu sarukšanas.

Taču pārlieku satraukties par to, ka jurista profesiju varētu pārņemt mākslīgais intelekts, būtu pāragri. Pat ja juridiskie biroji tagad steigtos pārņemt un pielāgot visus mākslīgā intelekta instrumentus, kas šobrīd tirgū ir pieejami, ir novērtēts, ka tikai 10 % no visa juridiskā darba varētu nodot mākslīgajam intelektam. Savukārt atlikušos 90 % darba nevar automatizēt, jo tam ir nepieciešama intelektuālā kapacitāte un lēmumu pieņemšana, kas pārsniedz mūsdienu tehnoloģiju iespējas.² Turklāt dārgi ir ne tikai juristi, bet arī inženieri.

Tāpat ir jāatzīmē, ka tehnoloģiskās inovācijas bieži vien ir radījušas satraukumu par kādu profesiju izzušanu, taču vēsture rāda, ka tam līdzi parasti nāk arī jaunu profesiju izveidošanās. Ir novērots, ka arī mākslīgais intelekts jau tagad, no vienas puses, atņem darbu, bet, no otras puses, rada daudzas jaunas profesijas, kas saistītas ar mākslīgā intelekta uzturēšanu vai attīstīšanu.³

RAKSTA ATSAUCES /

1. Atrium LTS mājaslapa. Pieejama: https://www.atriumlts.com/ [skatīta 19.09.2017.].

2. Levy R., Remus D. Can Robots be Lawyers? Computers, Lawters, and the Practice of Law. Pieejams: https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=2701092 [skatīts 18.09.2017.].

3. Artificial intelligence will create new kinds of work. The Ecconomist. Pieejams: https://www.economist.com/news/business/21727093-humans-will-supply-digital-services-complement-ai-artificial-intelligence-will-create-new [skatīts 18.09.2017.].