5. Decembris 2017 /NR. 50 (1004)
Skaidrojumi. Viedokļi
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana un turpināšana kriminālprocesā
Mg. iur.
Raivis Stumbergs
ZAB “Rode un partneri” zvērināta advokāta palīgs 

Veicot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personām, attiecībā uz kurām tiek lemts par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa (turpmāk – MRPL) noteikšanu, turpināšanu vai atcelšanu, raksta autors ir saskāries ar vairākām problēmām gan no personu, kurām tiek piemērots, turpināts vai atcelts MRPL, puses, gan no tiesas puses. Rakstā aprakstītās problēmas ilglaicīgi ir tikušas atstātas bez ievērības, tomēr, lai arī ir vērojama tendence pakāpeniski šos jautājumus risināt praksē, līdz pat šai dienai nav tikuši rosināti grozījumi Kriminālprocesa likumā1 (turpmāk – KPL), lai MRPL piemērošanas procesu padarītu efektīvāku.

Vienlaikus uz šī jautājuma aktualitāti un pastāvošajām problēmām norāda gan žurnāla "Jurista Vārds" 2016. gada 18. oktobrī publicētais Sigitas Bebres raksts "Ieilgušās problēmas medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanā un izpildē", kurā, autora ieskatā, tomēr netiek atspoguļotas pilnībā visas problēmas, kas saistītas ar MRPL piemērošanu, gan www.pietiek.com 2017. gada 1. maija publikācija "Tiesnese neievēro likumu, liekot sievietei palikt piespiedu ārstēšanā", kas gan vairāk saistīts ar tiesu organizatorisko darbu, tomēr daļēji ieskicē arī vairākus autora šajā rakstā norādītos problēmjautājumus.

 

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa jēdziens

Krimināllikuma2 (turpmāk – KL) 8. nodaļā reglamentētie MRPL pēc tiesiskās dabas ir pieskaitāmi citiem krimināltiesībās paredzētajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem, jo to realizāciju nodrošina valsts piespiedu kārtā ar attiecīgu institūciju palīdzību.3 Var uzskatīt, ka MRPL ir īpašs krimināltiesisks piespiedu ietekmēšanas veids, kā procesuāli vērsties pret noziedzīgu nodarījumu izdarījušām personām ar psihiskiem traucējumiem vai slimībām.

Personas pieskaitāmības jautājums ir vērtējams, lai noteiktu noziedzīga nodarījuma obligāti konstatējamo elementu – noziedzīga nodarījuma subjektu. Savukārt noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse norāda uz personas psihisko attieksmi pret nodarījumu. Situācijās, kad tā sirgst ar psihiskās darbības traucējumiem vai garīgo atpalicību (nepieskaitāmības medicīniskais kritērijs) un nespēj saprast vai vadīt savu rīcību (nepieskaitāmības juridiskais kritērijs), tāpat arī nespēj konstruktīvi definēt savu attieksmi pret to, subjektīvās puses analīzē konstatējama nepilnība. Personas nespēja saprast savu darbību nozīmē nespēju saprast savas darbības vai bezdarbības faktisko pusi un kaitējumu, kā arī nespēju paredzēt cēloņsakarību starp savu nodarījumu un iespējamām sekām. Savukārt ar nespēju vadīt savu rīcību jāsaprot, ka persona nespēj atteikties no savām slimīgajām tieksmēm, pat ja apzinās to kaitīgumu.4 Izpildoties jebkurai no šo divu grupu apstākļu kombinācijām, rodas pamats personu atzīt par nepieskaitāmu vai arī par daļēji pieskaitāmu. KL 8. panta otrā daļa paredz, ka, nosakot noziedzīga nodarījuma izdarījušas personas vainas formu, jākonstatē tās psihiskā attieksme pret nodarījuma objektīvajām pazīmēm. Tādējādi KPL 19. panta trešās daļas izpratnē šaubas par vainu ietver arī šaubas par personas psihisko attieksmi. Līdz ar to noziedzīga nodarījuma subjekts jāvērtē kopsakarā ar subjektīvo pusi.5

Teorētiski medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa izpilde un līdz ar to arī kontrole var ilgt, kamēr persona, kurai piemērots šis līdzeklis, ir dzīva.

Pietrūkstot subjektīvajai pusei, neveidojas noziedzīga nodarījuma sastāvs, un saskaņā ar KL 13. panta pirmo daļu persona, kas nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, nav saucama pie kriminālatbildības un tiesa tai var piemērot likumā noteiktos MRPL.

Salīdzinot persona ierobežotas pieskaitāmības stāvokli un nepieskaitāmības stāvokli, jānorāda, ka tie atšķiras pēc personas uztveres, notiekošā apzināšanas un gribas vadīšanas spēju pakāpes. Būtiskākā atšķirība ir personas spēju pakāpe saprast savu darbību un spēja to vadīt.6 Tiesai, izvērtējot gadījuma apstākļus un ņemot vērā tiesu psihiatra atzinumu par personas veselības stāvokli, arī ierobežoti pieskaitāmai personai var piemērot MRPL.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums
— likumi.lv —
Krimināllikums
— likumi.lv —
Ārstniecības likums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties