Riska personas tiesiskā statusa regulējuma plašākais mērķis ir ierobežot tādu komersantu darbību, kuru patiesais dibināšanas mērķis ir saistīts ar starpnieka lomas izpildi naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas shēmās un kuru darbības organizētāji, kā arī patiesā labuma guvēji administratīvā procesa ietvaros nav identificējami.

Riska personu kritēriju piemērošanai izmantojami tie faktiskie apstākļi, kādi pastāvējuši tiesību normas spēkā stāšanās brīdī, kā arī tie var būt apstākļi, kuri aizsākušies pirms tiesību normas spēkā stāšanās, kas turpinās (jeb normai ir arī t.s. neīsts atpakaļvērsts spēks). Tas nav nekas neparasts un nepieņemams no tiesiskas valsts principa viedokļa, jo sabiedrībai var būt nepieciešams tūlītēji atbildēt uz tiem izaicinājumiem, kādi rodas.

Personas tiesību ierobežojums uz nodarbošanos var tikt nekavējoši pārskatīts, ja mainās tiesiskā statusa noteikšanas pamatā esošie apstākļi. Tiesas ieskatā, riska personas tiesiskā statusa noteikšana un no tā izrietošais ierobežojums piedalīties komersanta vadīšanā un saimnieciskajā darbībā nav pielīdzināma personas kriminālsodīšanai. Kriminālsodam ir pavisam cita bardzības pakāpe un ievērojami būtiskāka ietekme uz personas turpmāko dzīvi un nodarbošanos.