20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)
Skaidrojumi. Viedokļi
Basketbolisti izvēles krustugunīs: valstsvienība vai profesionālais klubs
3
Konkurences tiesību aspekti
Mg. iur.
Edgars Gūte
vieslektors LU* un BA “Turība” juridiskajās fakultātēs ES tiesībās, jurists Tieslietu ministrijā 
Mg. iur.
Jānis Sarāns
LL.M cand. Peperdīna Universitāte (ASV), zvērināta advokāta palīgs ZAB “Vilgerts” 

Sporta tiesībām ir izteikta sociālekonomiskā un politiskā nozīme,1 un nozares dinamiku atklāj aizvien jauni tiesību problēmjautājumi, kas saistās ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fundamentālo tiesību normu piemērošanu. Viens no sporta tiesību jautājumiem, kas pēdējā laikā ir guvis plašu ievērību publiskajā telpā un pēc būtības ir saistāms ar pārraides tiesību monetizāciju, kā arī tieši ietekmē Latvijas nacionālo vīriešu basketbola izlasi, ir konflikts starp Starptautisko basketbola savienību (Fédération Internationale de Basketball – franču val., turpmāk – FIBA)2 un Luksemburgā bāzētu juridisku personu Euroleague commercial assets S.A. (turpmāk – ECA),3 kuras paspārnē tiek organizētas prestižākās Eiropas klubu basketbola sacensības Turkish Airlines Euroleague (turpmāk – Eirolīga).

Autori šajā rakstā sniegs izvērtējumu par minēto situāciju no juridiskā skatpunkta. Pirmkārt, tiks aplūkota FIBA un ECA konflikta būtība. Otrkārt, autori vērsīs uzmanību uz FIBA un ECA savstarpējo attiecību vēsturi, tādējādi dodot ieskatu abu minēto organizāciju pozīcijās Eiropas basketbola tirgū, kā arī šo attiecību sarežģījumu iespējamos cēloņus. Treškārt, tiks sniegts izvērtējums, vai šajā gadījumā pastāv iespējamība konstatēt ES konkurences tiesību pārkāpumus vienas vai abu organizāciju darbībās.

 

FIBA un ECA konflikta būtība

Konflikta pamatbūtība izpaužas tajā, ka abas minētās organizācijas nespēj vienoties par to rīkoto sacensību kalendāru saderību, proti, basketbola spēlētāji ir spiesti izvēlēties, vai pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā pārstāvēt nacionālo valstsvienību vai ievērot saistības pret saviem darba devējiem – basketbola klubiem, kas sacenšas Eirolīgā.4 Tā, piemēram, salīdzinot Latvijas izlases sastāvu 2017. gada Eiropas čempionātā un 2017. gada novembrī notikušajās kvalifikācijas spēlēs pasaules čempionātam, Latvijas basketbola vīriešu5 valstsvienībā no optimālā sastāva trūka sešu spēlētāju, no tiem trīs spēlētāji FIBA un Eirolīgas konflikta dēļ.6 Ja Latvijas nacionālās izlases trīs starta piecinieka spēlētāju iztrūkums ir būtisks, tad, piemēram, Grieķijas sastāvā abos turnīros bija tikai viens pamatsastāva spēlētājs.7 No minētā izriet, ka FIBA rīkotā turnīra vērtība, piemēram, reklāmdevēju ieskatā, acīmredzami samazinās, samazinoties arī sportiskajai konkurencei komandu starpā.

Minētā problemātika ir aktualizējusies arī politiskā līmenī, proti, 31 Eiropas Parlamenta deputāts ir izteicis aicinājumu Eiropas Komisijai (turpmāk – Komisija) steidzami rīkoties, lai novērstu FIBA un ECA konfliktu. Minētajā aicinājumā norādīts, ka ECA rīcība pārkāpj Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)8 102. pantu attiecībā uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.9 Komisija šajā sakarā norādīja, ka "atzīst nacionālo valstsvienību nozīmīgumu un atlētu tiesības izlemt, vai viņi vēlas pārstāvēt savu nacionālo izlasi. Attiecīgi Komisija izsaka nožēlu, ka Eirolīgas un FIBA sacensības pārklājas, un aicina abas organizācijas rast kopīgu risinājumu". Tāpat Komisija norādīja, ka ir uzsākusi savu izmeklēšanu, tāpēc attiecīgi tā detalizētāku informāciju par izveidojušos konfliktu nevar sniegt.10 No minētā var secināt, ka izveidojusies situācija norāda uz problemātiku ne tikai politiskā un sociālekonomiskā līmenī, bet arī vērtējot no juridiskās perspektīvas.

Aplūkojot izveidojušos situāciju pavisam virspusēji, varētu šķist, ka konflikts norāda tikai uz divu interešu kolīziju, proti, ECA monetāro interešu, kas saistītas ar tās algoto spēlētāju izmantošanu un peļņas gūšanu no to dalības Eirolīgā, un FIBA interesi nodrošināt, ka Eiropu pārstāvošo valstu nacionālās izlases var pārstāvēt pēc iespējas vairāk vadošo spēlētāju, padarot šīs sacensības "kvalitatīvākas" un veicinot patriotismu valstsvienību fanu rindās. Proti, ja FIBA un ECA strīdu vērtē kā strīdu starp nacionālajām valstsvienībām un profesionāliem basketbola klubiem, no filozofiskās perspektīvas varētu šķist, ka valstsvienību interesēm tomēr būtu jābūt prioritārām, jo profesionālais klubu basketbols tomēr balstās uz biznesa vērtībām,11 savukārt valstsvienības pamatbūtība ir savas valsts pārstāvēšana starptautiskajā arēnā un patriotisma veicināšana. Tomēr, apskatot šo situāciju padziļināti, kā arī pievēršot uzmanību tendencēm un argumentiem, kas saistīti ar līdzīgām situācijām ārpus Eiropas robežām, var secināt, ka arī FIBA intereses ir monetāras, jo īpaši attiecībā uz pārraides tiesību izplatīšanu un finansējuma saņemšanu no Starptautiskās Olimpiskās komitejas.12

Kuras no sacensībām ir būtiskākas – nacionālo valstsvienību vai profesionālo klubu?

Lielisks piemērs ir FIBA un Nacionālās basketbola asociācijas (turpmāk – NBA) savstarpējais līgums, kas kopš 1992.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vienkāršais
20. Februāris 2018 / 13:03
3
ATBILDĒT
Negribu nekādi būt nepatriots, bet vai mšudienām vispār ir atbilstošas valstsvienību sacensības, ja pastāv tik liela internacionalizācija. Arī valsts uzdevums ir veicināt veselīgu dzivesveidu, proti, nodrošināt sportiskas aktivitātes visiem iedzīvotājiem, nevis uzturēt elitārus sportitus, kuri tāpat spēj paši sev nopelnīt. Varbūt Latvijai ir jābūt pirmajai, kas izstājas no FIBA un turpmāk atbalsta basketbolu un visus citus sporta veidus vispārējās izglītīabs ietvaros, nevis sponsorē vecāku vēlmi izaudzināt elitāros sportistus. Sacensība starp valstīm sporta jomā ir arhaisms.
Vienkāršais
20. Februāris 2018 / 12:55
4
ATBILDĒT
Negribu nekādi būt nepatriots, bet vai mšudienām vispār ir atbilstošas valstsvienību sacensības, ja pastāv tik liela internacionalizācija. Arī valsts uzdevums ir veicināt veselīgu dzivesveidu, proti, nodrošināt sportiskas aktivitātes visiem iedzīvotājiem, nevis uzturēt elitārus sportitus, kuri tāpat spēj paši sev nopelnīt. Varbūt Latvijai ir jābūt pirmajai, kas izstājas no FIBA un turpmāk atbalsta basketbolu un visus citus sporta veidus vispārējās izglītīabs ietvaros, nevis sponsorē vecāku vēlmi izaudzināt elitāros sportistus. Sacensība starp valstīm sporta jomā ir arhaisms.
Homērs > Vienkāršais
22. Februāris 2018 / 23:23
0
ATBILDĒT
Lielākais vairums elitāru sportistu nespēj paši sevi uzturēt, jo lielajā vairumā sporta veidu nav profesionālu sporta klubu vai nenotiek komercsacensības, kurās ir iespējams nopelnīt pietiekamu naudu konkurētspējīgiem treniņiem. Un nē, sacensības starp valstīm sportā nav arhaisms.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties