2017. gada 22. decembrī Satversmes tiesa noraidīja Administratīvās apgabaltiesas pieteikumus pret Administratīvā procesa likuma normu, kas tiesai liedz grozīt pārsūdzēto administratīvo aktu. Satversmes tiesas sprieduma rezolutīvā daļa šķietami apstiprina Konkurences padomes “ekskluzīvas tiesības lemt par soda apmēru konkurences lietās”.1 Sprieduma motīvi gan vedina izdarīt tieši pretēju secinājumu.
Strīdi pamatlietās
Satversmes tiesas lietas pamatā ir administratīvās tiesvedības par diviem Konkurences padomes lēmumiem. Pirmais no tiem ir 2014. gada septembra lēmums, ar kuru konstatēts vienošanās aizlieguma pārkāpums četru būvnieku darbībās un uzlikti naudas sodi kopumā 98 067,82 eiro apmērā.2 Otrs ir 2014. gada decembra lēmums, ar kuru konstatēts vienošanās aizlieguma pārkāpums septiņu auto tirgotāju darbībās un uzlikti naudas sodi kopumā 7 635 183,31 eiro apmērā.3 Divās no administratīvajām tiesvedībām, kurās šie lēmumi pārsūdzēti, Administratīvā apgabaltiesa iesniedza pieteikumus Satversmes tiesā.4
Satversmes tiesas lēmumā par lietas ierosināšanu paskaidrots, ka "pieteikumu iesniedzēji administratīvajās lietās citastarp lūdz grozīt Konkurences padomes lēmumus, samazinot tiem piemērotos naudas sodus".5
Pieteikumu izskatīšanai Satversmes tiesa ierosināja lietu Nr. 2017-08-01 "Par Administratīvā procesa likuma 253. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam" – spriedums tiek aplūkots šajā rakstā.6
Apstrīdētā norma
Norma, kas tika apstrīdēta Satversmes tiesā, ir Administratīvā procesa likuma 253. panta trešā daļa: "Likumā paredzētajos gadījumos tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu."
Cik noprotams, Satversmes tiesas lietā netika apšaubīts, ka normas formulējums ietver nevis vienkārši tiešiem vārdiem izteiktu atļauju grozīt administratīvo aktu "likumā paredzētajos gadījumos", bet arī noklusēti izteiktu aizliegumu grozīt administratīvo aktu, kad likumā nav sevišķas atļaujas to darīt.7 Administratīvā apgabaltiesa vērsās Satversmes tiesā tieši šī aizlieguma dēļ.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.