Strīdi pamatlietās

Satversmes tiesas lietas pamatā ir administratīvās tiesvedības par diviem Konkurences padomes lēmumiem. Pirmais no tiem ir 2014. gada septembra lēmums, ar kuru konstatēts vienošanās aizlieguma pārkāpums četru būvnieku darbībās un uzlikti naudas sodi kopumā 98 067,82 eiro apmērā.² Otrs ir 2014. gada decembra lēmums, ar kuru konstatēts vienošanās aizlieguma pārkāpums septiņu auto tirgotāju darbībās un uzlikti naudas sodi kopumā 7 635 183,31 eiro apmērā.³ Divās no administratīvajām tiesvedībām, kurās šie lēmumi pārsūdzēti, Administratīvā apgabaltiesa iesniedza pieteikumus Satversmes tiesā.⁴

Satversmes tiesas lēmumā par lietas ierosināšanu paskaidrots, ka "pieteikumu iesniedzēji administratīvajās lietās citastarp lūdz grozīt Konkurences padomes lēmumus, samazinot tiem piemērotos naudas sodus".⁵

Pieteikumu izskatīšanai Satversmes tiesa ierosināja lietu Nr. 2017-08-01 "Par Administratīvā procesa likuma 253. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam" – spriedums tiek aplūkots šajā rakstā.⁶

Apstrīdētā norma

Norma, kas tika apstrīdēta Satversmes tiesā, ir Administratīvā procesa likuma 253. panta trešā daļa: "Likumā paredzētajos gadījumos tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu."

Cik noprotams, Satversmes tiesas lietā netika apšaubīts, ka normas formulējums ietver nevis vienkārši tiešiem vārdiem izteiktu atļauju grozīt administratīvo aktu "likumā paredzētajos gadījumos", bet arī noklusēti izteiktu aizliegumu grozīt administratīvo aktu, kad likumā nav sevišķas atļaujas to darīt.⁷ Administratīvā apgabaltiesa vērsās Satversmes tiesā tieši šī aizlieguma dēļ.