Demokrātiskā tiesiskā valstī tiesu varas pienācīgai funkcionēšanai būtiska ir sabiedrības uzticēšanās tiesu varai, kā arī taisnīguma nodrošināšana tiesas spriešanā.¹ Konferencē "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā" sociologs Arnis Kaktiņš prezentēja pētījumu par uzticēšanos tiesu sistēmai, norādot, ka tikai 39 % respondentu uzticas Latvijas tiesu sistēmai (no tiem tikai 3 % uzticas pilnībā), savukārt neuzticas 42 % (no tiem nemaz neuzticas 14 %). Savukārt attiecībā uz tiesneša taisnīguma izjūtas lomu tiesas spriešanā 57 % no aptaujātajiem tiesnešiem norādīja, ka lietas izsprieduši pēc likuma, pat ja iekšējā taisnīguma izjūta diktēja ko citu. 23 % tiesnešu norādīja, ka viņiem ir grūti atbildēt, bet 21 % aptaujāto atzina, ka lietas izsprieduši, galvenokārt balstoties uz iekšējā taisnīguma izjūtu, pat ja likums paredzēja ko citu.

Minētā informācija raisīja pārdomas par to, vai mūsu valsts pamatlikums pieprasa tiesnesim noteiktu rīcību gan sabiedrības uzticēšanās tiesu varai jomā, gan arī taisnīguma nodrošināšanā katras lietas izspriešanā.

Par uzticēšanos tiesu varai

Uzticēšanos tiesu varai veido dažādi aspekti – gan tiesas sēdes profesionāla vadīšana, gan pārliecinošas argumentācijas norādīšana tiesas nolēmumā, gan tiesnešu attieksme pret sabiedrības interesi par tiesas darbu u.c. Tā kā masu informācijas līdzekļos joprojām laiku pa laikam ir redzami sižeti, kuros tiesnesis, nepaskaidrojot iemeslus, aizver aiz sevis durvis un nesniedz nekādas atbildes uz žurnālistu jautājumiem, turpmāk pievērsīšos aspektam, vai Satversme noteic prasības, kas tiesnesim jāievēro, nonākot masu informācijas līdzekļu pārstāvju (turpmāk arī – žurnālistu) uzmanības lokā.

Tiesu varas konstitucionāli tiesiskais pamats Satversmē ir noteikts piecos lakoniski izteiktos pantos, kuros tiešā tekstā regulējums par tiesnešu un žurnālistu savstarpēju mijiedarbību nav ietverts. Tāpēc iespējamās atbildes uz šo jautājumu ir meklējamas, aplūkojot valsts konstitucionālos pamatus.

Satversmes tiesa savos spriedumos ir norādījusi, ka atbilstoši tautas suverenitātes principam Latvijas tauta² ir vienīgais valsts suverēnās varas subjekts. Tautai ir tiesības pašai lemt par savu likteni, tostarp radot patstāvīgu valsti. Līdz ar to viena no nozīmīgākajām Latvijas tautas kā Latvijas valsts suverēnās varas nesējas tiesībām ir tai esošā satversmes vara.³

Latvijas tauta, balstot savu tiesisko sistēmu uz pamatnormu – Latvija ir republika uz demokrātiskiem tiesiskiem pamatiem,⁴ brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev Satversmi, kurā ir atklājusi gan valsts pamatvērtības, gan noteikusi valsts iekārtu, paredzot, ka tautas intereses vislabākā veidā tiks īstenotas, ja valsts vara tiks sadalīta likumdevējvarā, izpildvarā un tiesu varā. Tiesu varas īstenošanai laika gaitā tā ir izveidojusi divus konstitucionālos orgānus – Satversmes tiesu un tiesu sistēmu ar Augstāko tiesu.