3. Jūlijs 2018 /NR. 27 (1033)
Diskusija
Kā žurnālisti un sabiedrība lai uzzina, kas savākts krimināllietu materiālos
Diskusija žurnāla “Jurista Vārds” redakcijā 12. jūnijā, apspriežot iespējamos grozījumus Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kā arī likumā “Par tiesu varu”, kuru mērķis būtu nodrošināt žurnālistu piekļuvi pabeigto krimināllietu materiāliem.
Foto: Boriss Koļesņikovs

Šī gada 12. jūnijā "Jurista Vārda" redakcijā tika apspriesti iespējamie grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kā arī likumā "Par tiesu varu", kuru mērķis būtu nodrošināt žurnālistu piekļuvi daļai no pabeigto krimināllietu materiāliem (papildināt KPL ar jaunu 375.1 pantu "Žurnālistu tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem") un saistībā ar to noteikt arī atbildību par situācijām, kad žurnālists, kam būtu nodrošināta šāda piekļuve, pārkāptu krimināllietu materiālu satura izpaušanas aizliegumu (papildināt KL ar jaunu 307.1 pantu "Krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizlieguma nepildīšana").

Projekti paredz iespēju ļaut žurnālistiem ar motivētu lūgumu vērsties iestādē (izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā), kas pieņēmusi nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts, lai iepazītos ar tādu krimināllietu materiāliem, kas pabeigtas uz personu nereabilitējoša pamata un kurās stājies spēkā galīgais nolēmums (Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādātos un tieslietu ministra Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtos projektus skat. 21. lpp.). Līdz šim žurnālistiem faktiski nav bijis iespēju piekļūt krimināllietu materiāliem.

Šie KL un KPL grozījumu projekti ir tapuši pēc tam, kad Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu neguva saturiski līdzīgas iniciatīvas, ar kurām 2018. gada sākumā klajā nāca vairāki Saeimas deputāti, reaģējot uz sabiedrības noskaņojumu pēc kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros savākto materiālu nopludināšanas presei.

Jāatgādina, ka šī kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros vairākus gadus (2009‒2011) tika ierakstītas Latvijas politikā un ekonomikā ietekmīgu personu sarunas, kas risinājās viesnīcā "Rīdzene". Presē publicētajos sarunu fragmentos iezīmējās valsts sagrābšanas pazīmes, kā arī iespējas, ka tikuši apspriesti koruptīvi darījumi, tomēr konkrētais kriminālprocess jau bija izbeigts pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros. Tas savukārt bija pamats bažām par iespējamu pirmstiesas iestāžu ietekmēšanu vai nekvalitatīvu darbu. Pēc tam, kad presē (žurnālā "Ir") 2017. gadā tika publiskoti šīs krimināllietas materiāli ‒ sarunu ieraksti, Saeima 2017. gada 21. jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kura savu gala ziņojumu apstiprināja 2018. gada 18. janvārī.1

Lai radītu iespēju plašai sabiedrībai nepastarpināti uzzināt izbeigtā kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros savākto informāciju, vairāki Saeimas deputāti 2018. gada sākumā iesniedza Saeimas Prezidijam trīs dažādus likumprojektus. Divi no tiem paredzēja pieņemt likumu, kas noteiktu publiskot konkrēti šī viena pirmstiesas izmeklēšanā izbeigtā kriminālprocesa Nr. 16870000911 materiālus,2 savukārt trešais, ko bija sagatavojis Saeimas deputāts Andrejs Judins, paredzēja ieviest Krimināllikumā jaunu normu (371.1 pants "Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem un to publiskošana sabiedrības interesēs"), kas būtiski paplašinātu līdzšinējās iespējas un personu loku, kuras var iepazīties ar krimināllietu materiāliem un tos publiskot, un tātad attiektos arī uz citām krimināllietām.3

Visi trīs likumprojekti tika nodoti izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā, kas par tiem kopā ar uzaicinātajiem ekspertiem un izskatot vairāku institūciju atzinumus, debatēja 2018. gada 14. martā un 25. aprīlī.4 Divi projekti, kas paredzēja konkrētā kriminālprocesa Nr.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties