Satversmes tiesa 2018. gada 29. jūnija spriedumā lietā Nr. 2017-32-05¹ atzina, ka:

1) no deputāta brīvā pārstāvības mandāta izriet līdzdarbības tiesības pašvaldības domes un domes komiteju darbībā;

2) deputāta līdzdarbības tiesību individuāla aizskāruma gadījumā tiesiskas valsts princips pieprasa, lai tās tiktu efektīvi aizsargātas.

Tiesa secināja, ka, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 2. pantu, pašvaldības deputāta strīds ar pašvaldības orgānu ietilpst administratīvās tiesas kompetencē.

Līdz Satversmes tiesas izskatītajam strīdam starp Salaspils novada domi un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru administratīvā tiesa bija noraidoša jautājumā par pašvaldības deputātu pieeju tiesai savu deputāta subjektīvo tiesību aizsardzībai.² Tādējādi var uzskatīt, ka Satversmes tiesas spriedums iezīmē būtisku pagriezienu Latvijas tiesību sistēmā, dodot iespēju pašvaldības deputātam panākt efektīvu savu subjektīvo publisko tiesību aizsardzību.

Turpinājumā aplūkošu galvenos deputāta tiesību aizsardzības procesuālos aspektus.

Ar pašvaldības deputāta pieteikumu administratīvās tiesas kontrolei tiek nodots individuāls publiski tiesisks strīds par konkrēta deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu, kas izriet no pašvaldības domes vai tās orgāna rīcības izpildu varas sfērā.