Darbi tika sadalīti piecās sekcijās.

Krimināltiesības un administratīvā pārkāpuma tiesības:

– Margarita Božko-Čače "Administratīvā soda par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā piemērošanas īpatnības";

– Zane Kažus "Dzimumnoziedznieku resocializācijas problēmas un perspektīvas Latvijā un ārvalstīs";

– Oskars Kulmanis "Pierādījumu pieļaujamības un ticamības teorētiskie un praktiskie aspekti";

– Jānis Musts "Tiesisko seku konkretizēšanas loģiskie aspekti krimināltiesībās";

– Ēriks Smuļko "Administratīvo pārkāpumu atzīšana par maznozīmīgu";

– Oksana Vorobjova "Komercsabiedrību izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas".

Civiltiesības:

– Toms Kārlis Broks "Tīri ekonomiskie zaudējumi deliktu tiesībās";

– Oskars Dārziņš "Nulles stundu darba līgums un ar to saistītie diskriminācijas riski Lielbritānijā";

– Laima Jakobsone "Ārpusķermeņa apaugļošanā ie­gūta cilvēka ieņemteņa tiesiskais stāvoklis";

– Agnese Karaseva "Bāriņtiesas kompetence saskarsmes tiesības īstenošanā";

– Rihards Kļaviņš "Paternitātes noteikšana un apstrīdēšana";

– Ēriks Krēsliņš "Cēloņsakarības kritēriji civil­tiesībās";

– Lauma Reniņa "Piespiedu zemes nomas maksas apmēra noteikšanas problemātika";

– Rainers Svoks "Labticīga ieguvēja teorētiskie aspekti".

Administratīvās un valsts tiesības

– Vita Bērziņa "Princips "piesārņotājs maksā"";

– Ramona Karīna Hmeļņicka "Tiesnešu apstiprināšana uz mūžu kā neatkarības garantija Latvijas Republikā";

– Anete Krūmiņā "Tiesiskās paļāvības princips administratīvajās un administratīvā procesa tiesībās";

– Lāsma Rancāne "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju un atkritumu apsaimniekošanas sistēmu tiesiskās problēmas Latvijā";

– Jolanta Rimša "Tiesību avotu izmantošanas ana­lī­ze Satversmes tiesas spriedumos";

– Sintija Trubiņa "Pašvaldības teritorijas plānojuma juridiskā nozīme būvniecības ieceres īstenošanā".

Starptautiskās tiesības

– Emīls Jonins "Eiropas Savienības aģentūras, to izveidošana un pilnvarošana";

– Daniela Krūmiņa "Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 18. panta piemērošanas problemātika".

Cilvēktiesības

– Rebeka Androņika "Diskriminācija uz invaliditātes pamata nodarbinātības jomā: saprātīgs pielāgošanas pienākums";

– Agnese Kapeniece "Tiesību uz vārda brīvību mijiedarbība ar pašvaldību tiesībām izdot pašvaldību plaš­saziņas līdzekli";

– Alvis Pabērzs "Tiesiskie instrumenti viltus ziņu aprites ierobežošanai tiesību uz izteiksmes brīvību ietvaros";

– Agnese Reine-Vītiņa "Personas datu aizsardzības nodrošināšana sociālajos tīklos";

– Annija Skujiņa "Hospiss. Tiesības uz cieņpilnu nāvi";

– Dace Spaliņa "Nepilsoņu un nepilsoņu bērnu tiesības uz pilsonību";

– Jana Vārpa "Latvijas Republikas Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas kompetence nacionālajās nodokļu tiesībās";

– Nora Ventaskraste "Personvārdu izvēles iespējas un to atveides tiesiskais regulējums Latvijā".

Darbus katrā sekcijā vērtēja žūrija trīs ekspertu sastāvā, ko veidoja žurnāla "Jurista Vārds" autori, kas ir savas nozares praktiķi un autoritātes.

Konkursa darbus šogad vērtēja:

– Krimināltiesību un administratīvā pārkāpuma tiesību sekciju: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, Saeimas deputāts Dr. iur. Andrejs Judins;

– Civiltiesību sekciju: zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Dr. iur. Lauris Rasnačs, Augstākās tiesas zinātniski analītiskais padomnieks Dr. iur. Rihards Gulbis, žurnāla autors LL.M Ģirts Strazdiņš;

– Administratīvo un valsts tiesību sekciju: zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, Augstākās tiesas zinātniski analītiskais padomnieks Aleksandrs Potaičuks, Notariāta institūta direktors Dr. iur. Gatis Litvins;

– Starptautisko tiesību sekciju: zvērināta advokāte Jūlija Jerņeva, Dr. iur. Ilze Dubava, kas Valsts kancelejā strādā ar starptautisko investīciju strīdiem, tulks Eiropas Savienības Tiesā Kaspars Gailītis;

– Cilvēktiesību sekciju: zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, zvērināta advokāte Linda Bīriņa, Tiesībsarga biroja darbinieki.

Lai nodrošinātu objektivitāti darbu vērtēšanā, darbi žūrijas locekļiem tika nodoti anonimizēti, proti, žūrijas locekļi nezināja ne darbu autoru vārdus, ne viņu pārstāvētās augstskolas, ne arī darbu vadītājus vai recenzentus. Īpaša uzmanība tika pievēsta tam, lai darbus nevērtētu kolēģi vai darbu zinātniskie vadītāji vai recenzenti. Tāpat šogad tika mainīti vērtēšanas kritēriji, gan precizējot tos, gan arī atsevišķiem kritērijiem piešķirot lielāku nozīmi kopējā rezultātā.

Augstāko novērtējumu savās sekcijās ieguva šādi studenti un to darbi:

– Krimināltiesību un administratīvā pārkāpuma tiesību sekcijā Oskars Kulmanis ar darbu "Pierādījumu pieļaujamības un ticamības teorētiskie un praktiskie aspekti";

– Civiltiesību sekcijā Ēriks Krēsliņš ar darbu "Cēloņsakarības kritēriji civiltiesībās";

– Administratīvo un valsts tiesību sekcijā Lāsma Rancāne ar darbu "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju un atkritumu apsaimniekošanas sistēmu tiesiskās problēmas Latvijā";

– Starptautisko tiesību sekcijā Emīls Jonins ar darbu "Eiropas Savienības aģentūras, to izveidošana un pilnvarošana";

– Cilvēktiesību sekcijā Dace Spaliņa ar darbu "Nepilsoņu un nepilsoņu bērnu tiesības uz pilsonību".

Visaugstāko punktu skaitu un galveno balvu saņēma Krimināltiesību un administratīvā pārkāpuma tiesību sekcijas uzvarētājs Oskars Kulmanis.

Balvās konkursa uzvarētāji saņēma žurnāla "Jurista Vārds" abonementu 2019. gadam, kā arī VISA "Latvijas Vēstnesis" un VAS "Tiesu namu aģentūra" dāvāto juridisko literatūru. Uzvarētājus sveica un balvas katrā sekcijā pasniedza attiecīgās sekcijas atbalstītāji – piecu zvērinātu advokātu biroju pārstāvji – no zvērināta advokāta Saulveža Vārpiņa biroja, ZAB "Fort", ZAB "Vilgerts", ZAB "Rode un partneri" un ZAB "Ecovis Convents". Papildus tam augstāko novērtējumu ieguvušos konkursantus sveica arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns, personīgi pasniedzot savu VAS "Tiesu namu aģentūra" izdoto grāmatu "Saistību tiesības. Otrais papildinātais izdevums".

Šogad žūrijas locekļi, vērtējot studentu darbus, par katru darbu sagatavoja komentārus un ieteikumus jaunajiem autoriem, kas autoriem tika izsniegti apbalvošanas ceremonijā kopā ar pateicībām un balvām. Šo komentāru un ieteikumu mērķis ir palīdzēt autoriem uzlabot savus darbus un sagatavot savas pirmās publikācijas žurnālam.

Žurnāla "Jurista Vārds" redakcija izsaka pateicību konkursa dalībniekiem par entuziasmu un aizraujošām darbu tēmām, darbu vadītajiem par jauno juristu iedvesmošanu un virzīšanu uz akadēmiskiem sasniegumiem un visiem žūrijas locekļiem par iesaistīšanos konkursa darbu vērtēšanā. Īpaša pateicība pienākas konkursa atbalstītājiem.

Ar labākajiem šā gada konkursantu darbiem žurnāla "Jurista Vārds" lasītāji varēs iepazīties žurnāla lappusēs 2019. gadā.

Konkursa dalībnieki, kas netika uz noslēguma pasākumu, laipni gaidīti žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā (Bruņinieku ielā 36-12, iepriekš informējot par ierašanos), lai saņemtu viņiem pienākošās balvas, kā arī darbu vērtētāju komentārus un ieteikumus.