"Jurista Vārda" numura tēma šoreiz veltīta pierādījumu pārbaudei kriminālprocesā. Publicējam šai tēmai veltīto Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskās padomnieces Noras Magones un Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneša palīdzes Līgas Ašitokas rakstu "Pierādījumi un to izvērtējums (izvērtējuma trūkums) apelācijas instances tiesas nolēmumos", divus Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta nolēmumus SKK-106 un SKK-540, kuros tiek aplūkota pierādījumu vērtēšana, un aptauju par pierādījumiem un pierādījumu pārbaudi kriminālprocesā. Aptaujā viedokļus sniedz Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Kristīne Strada-Rozenberga, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sandra Kaija, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja.
Viens no centrālajiem kriminālprocesa jautājumiem
|
Pēteris Dzalbe
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs
Pierādījumi un pierādīšana ir viens no centrālajiem kriminālprocesa jautājumiem, un tas ir tieši saistīts ar krimināltiesībām, jo noziedzīga nodarījuma sastāva esamību vai neesamību konstatē ar noteiktā procesuālā kārtībā iegūtiem, pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem. Turklāt krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam svarīgi ir arī citi apstākļi, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, piemēram, atbildību ietekmējošie apstākļi.
Kriminālprocesa likums noteic pierādījumu vērtēšanas veidus un pierādīšanas standartu – pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Zemāks pierādīšanas standarts ir paredzēts attiecībā uz mantas noziedzīgu izcelsmi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē, bet tās kompetencē ir pārbaudīt, vai zemākas instances tiesa, kura lietu iztiesājusi pēc būtības, ir ievērojusi Kriminālprocesa likuma normas pierādījumu pārbaudīšanā un vērtēšanā.
Augstākā tiesa vairākkārt lēmumos ir izteikusi atziņas par pierādījumiem, pierādīšanu, zemāko instanču tiesu rīcības ar pierādījumu pārbaudi un novērtēšanu atbilstību likuma prasībām. Augstākās tiesas lēmumos izteiktās atziņas nav vispārobligātas, bet tās var izmantot savā darbā gan tiesas, gan citas kriminālprocesā iesaistītās personas.
Varbūt pierādījumu pārbaudes kārtība jāmaina "pretējā virzienā"
|
Juris Stukāns
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs
Ne tikai krimināllietu izskatīšanas procesā, bet, izskatot jebkuru lietu, tiesas galvenais pamatpienākums ir pārbaudīt pierādījumus un tiesas nolēmumu pamatot ar pierādījumos minēto ziņu novērtējumu.
Tiesa savus secinājumus var balstīt tikai uz pierādījumos esošajām ziņām un faktiem, lai jebkurš var pārliecināties par tiesas objektivitāti, šādi novēršot arī iespējamo tiesas patvaļīgo rīcību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
