22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)
Skaidrojumi. Viedokļi
Iespējamā Baltkrievijas naftas transportēšana: starptautiski tiesiskie aspekti
Māris Lejnieks
LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs  

2019. gada 10. janvārī plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Baltkrievijas Republikas (turpmāk – Baltkrievija) prezidents Aleksandrs Lukašenko esot devis rīkojumu savai valdībai organizēt alternatīvas naftas piegādes Baltkrievijai caur Baltijas valstu ostām, īpaši pieminot Latvijas ostas.1 Lai arī šo rindu autors aicinātu izturēties pret šo Baltkrievijas prezidenta paziņojumu ar zināmu skepsi, jo visdrīzāk viņa retorika bija domāta Krievijas valdībai kā tās ietekmēšanas līdzeklis strīdā par Baltkrievijai piegādājamās Krievijas naftas cenām, turklāt iespējamība nepirkt naftu no Krievijas, bet starptautiskajā tirgū un pa jūru to transportēt uz Baltkrieviju caur Ukrainu vai kādu Lietuvas vai Latvijas ostu netiek izteikta pirmo reizi, tomēr autors vēlētos izmantot šo prezidenta Lukašenko paziņojumu, lai aplūkotu šādas iespējamās naftas transportēšanas starptautiski tiesiskos aspektus.

1. Latvijas starptautiski tiesisko saistību apjoms

Latvijas Republikai (turpmāk – Latvija) pastāv starptautiski tiesiskās saistības pret savu kaimiņvalsti Baltkrieviju kā valsti, kurai nav izejas uz jūru, attiecībā uz šķēršļu neradīšanu vai šo šķēršļu novēršanu Baltkrievijas preču tranzītam uz Latvijas jūras ostām, kā arī attiecībā uz preču tranzītu no Latvijas jūras ostām uz Baltkrieviju, tajā skaitā attiecībā uz naftas produktu transportēšanu, neatkarīgi – pa dzelzceļu, zemes ceļu vai cauruļvadu.2 Šīs saistības uzliek Latvijai pienākumu vai nu nepadarīt naftas produktu tranzītu par neiespējamu vai apgrūtinātu, vai novērst situāciju, kad naftas produktu tranzīts kļūtu neiespējams vai apgrūtināts.

Latvijas saistības izriet no 1999. gada Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīguma par nosacījumiem Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam, izmantojot Latvijas Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru3 (turpmāk – Latvijas un Baltkrievijas tranzīta līgums), 1982.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties