Efektīva tiesu sistēma sekmē ekonomisko izaugsmi, investīcijām pievilcīgas vides veidošanu un valsts ilgtspējīgu izaugsmi un tiesu iekārtas darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. VK kā neatkarīgas augstākās revīzijas iestādes interese par tiesu darbības efektivitāti līdz ar to ir pašsaprotama. Revīziju veikt tieši šajā brīdī bija būtiski arī tāpēc, ka bija noslēdzies VK vērtējumā nozīmīgs posms Latvijas tiesu iekārtas attīstībā – Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.–2015. gadam² (turpmāk – Pamatnostādnes) īstenošana. Pamatnostādnes ir līdz šim pirmais un vienīgais Latvijas tiesu sistēmas attīstības plānošanas dokuments, kurā vienkopus norādīti tiesu iekārtas attīstības politikas pamatprincipi un mērķi, iezīmēti tiesu iekārtas attīstībai nozīmīgie pamatjautājumi un apstiprināti rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai.

VK, veicot lietderības revīziju,³ vērtēja, vai, īstenojot Pamatnostādnēs noteikto rīcību, ir sasniegti izvirzītie mērķi, un secināja, ka Pamatnostādņu ietvaros īstenotie pasākumi tikai daļēji ir veicinājuši tiesvedības procesa efektivitātes uzlabošanos. Plānotais uzlabojums tiesvedības ilguma rādītājos nebija sasniegts (2015. gada rādītāji), un šajā jomā Latvija ievērojami atpalika no kaimiņvalstīm; Latvijā joprojām pastāvēja būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības; tiesnešu palīgi vēl arvien bija nepietiekami izmantots sistēmas iekšējais resurss; izveidotā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma nebija pilnvērtīgi izmantota kā instruments tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas procesā; tiesām nepieciešamo finanšu un personāla plānošanā un uzraudzībā netika izmantoti izstrādātie IT atbalsta rīki⁴ u.c.

VK Tieslietu ministrijai sniedza kopumā 22 ieteikumus, kas ieviešami līdz 2021. gada janvārim un kuru ieviešana, VK ieskatā, radītu būtisku pozitīvu efektu.

Vēl pirms VK revīzijas noslēguma Tieslietu ministrija virzīja izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu⁵ par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrādi, paredzot piesaistīt ārvalstu ekspertus. Laika posmā no 2017. gada jūlija līdz 2018. gada janvārim Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (turpmāk – CEPEJ) eks­pertu grupa vērtēja Latvijas tiesu sistēmas organizāciju un darbību, izstrādājot ieteikumus tiesu varas neatkarības, valsts tiesu efektivitātes un pakalpojumu kvalitātes turpmākai uzlabošanai.⁶ Jomas, kurās VK un CEPEJ eks­perti snieguši ieteikumus, pārklājas (skat. 1. tabulu).

1. tabula. Valsts kontroles un CEPEJ ekspertu ieteikumu jomas

Kas ir mainījies kopš Valsts kontroles revīzijas

2019. gada martā VK pabeidza pārbaudi, kurā ieteikumu ieviešanas starpposmā novērtēja paveikto un analizēja tiesu darbību raksturojošo rādītāju izmaiņas pēdējo trīs gadu periodā (2016–2018).