16. Jūlijs 2019 /NR. 28 (1086)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesa pamatprincipu pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību
1
Mg. iur.
Oskars Kulmanis
Zvērināta advokāta palīgs ZAB "Iustus" 

Laika gaitā noziegumi ir kļuvuši krietni sarežģītāki, kaut arī epizodiski, taču beigu beigās tie var būt ļoti saistīti. Tāpat ir attīstījusies izpratne un kriminālprocesuālo normu interpretācija saistībā ar citā kriminālprocesā esošu ziņu par faktiem izmantošanu pierādīšanā. Kā liecina Augstākās tiesas judikatūra, jautājums par citā kriminālprocesā esošu ziņu par faktiem izmantošanu pierādīšanā arvien ir aktuāls un mainīgs.

Ja vairāk nekā pirms desmit gadiem atbilstoši tā laika valdošajai izpratnei bija nepieļaujama citā kriminālprocesā esošu ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā, šobrīd šāda parādība kļūst arvien biežāka tieši sarežģītos kriminālprocesos, kuros atsevišķi tiek izmeklētas tādas noziegumu epizodes, kuras plašākā mērogā var būt pat cieši saistītas. Lai šādās sarežģītās lietās nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, var būt būtiska tādu ziņu par faktiem izmantošana, kas atrodas cita kriminālprocesa materiālos. Šajā sakarā rakstā par pierādījumu pieļaujamības teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, uzsvaru liekot uz kriminālprocesa pamatprincipu – tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpcija – ievērošanu, kā arī aktuālā normatīvā regulējuma pilnveidi saistībā ar pierādījumu pārbaudi un šo principu efektīvu īstenošanu praksē.

 

Pierādījumu pieļaujamības teorētiskie aspekti

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 130. panta pirmajai daļai kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Likumdevējs pierādījumu pieļaujamības konstatēšanai izvirzījis divus kumulatīvus priekšnoteikumus:

1) ziņas par faktiem iegūtas likumā noteiktajā kārtībā;;

2) iegūtās ziņas par faktiem ir procesuāli nostiprinātas likumā noteiktajā kārtībā.

Priekšnoteikums, kas attiecas uz likumā noteiktās kārtības ievērošanu ziņu par faktiem iegūšanā, sevī ietver visus ar pierādījumu iegūšanu saistītos pierādījumu pieļaujamības nosacījumus.

Kā viens no KPL 130. panta otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, kas ir pamatā iegūto ziņu par faktiem atzīšanai par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām, ir šīs normas 4. punktā noteiktais gadījums – ja ziņas par faktiem iegūtas, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Bijušais kursabiedrs
19. Jūlijs 2019 / 15:41
0
ATBILDĒT
Prieks par Kulmaņa rakstiem. Kvalitatīvs saturs un interesanti lasīt, pat kā juristam, kurš ikdienā nenodarbojas ar krimināltiesībām.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties