6. Augusts 2019 /NR. 31 (1089)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kas ir nevainīguma prezumpcija, un ko tā paredz
"Nevainīguma prezumpcijai ir acīmredzami neapstrīdama loma retorikā, kas ieskauj kriminālprocesu."
(Antony Duff, 2013)
Dr. iur.
Kristīne Strada-Rozenberga
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore 

Nevainīguma prezumpcija tiek uzskatīta par vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem, kura nepieciešamība ir vispārpieņemta. Bieži vien šis princips tiek uztverts kā pašsaprotams, tai pašā laikā tā dziļāka analīze nereti izpaliek. Šis ir viens no konstitucionāla līmeņa kriminālprocesa funkcionēšanas principiem, kura tiesiskais regulējums ietverts gan konstitūcijās, gan dažādos starptautiskos un Eiropas Savienības cilvēktiesību dokumentos, gan nacionālajos likumos. Tomēr šī principa izpratnes un būtības skaidrojumā joprojām vērojama nevienprātība, diskusijas un problemātika.

Nevainīguma prezumpciju var apskatīt un par to diskutēt no dažādiem skatpunktiem. Šajā rakstā ieskicēts nevainīguma prezumpcijas tiesiskā regulējuma modelis un mūsdienu aktualitātes, taču pamatā un galvenokārt uzmanība pievērsta jautājumiem, vai nevainīguma prezumpcija vispār ir prezumpcija šī vārda ierastā izpratnē, kādu pieņēmumu sevī ietver šis princips un ko tas nozīmē, kā arī kāds ir šī principa mērķis. Uzmanība pievērsta nevainīguma prezumpcijai kā uz konkrētu kriminālprocesu attiecināmai prasībai. Raksturojot nevainīguma prezumpcijas pastāvēšanas mērķi, tika mēģināts noskaidrot, vai tā ir tikai konkrētas personas procesuāla garantija vai arī šim principam ir nozīme arī kā sabiedrības labumam – tiesiskuma stiprināšanas līdzeklim. Savukārt, analizējot to, ko tad nevainīguma prezumpcija paredz pieņemt kā kriminālprocesa "sākuma punktu", tiek vērtēts, vai tā ir "nevainīguma" prezumēšana vai vainīguma prezumpcijas neesamība. Tāpat nevainīguma prezumpcijas apskatā izvirzīts jautājums, vai nevainīguma prezumpcija liedz "atzīt" vai "uzskatīt" personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, pirms tas nav noticis likumā noteiktā kārtībā, kas ļauj saskatīt nevainīguma prezumpcijas gan kā procesuāla instrumenta, gan attieksmes formulas būtību. Izvirzīto jautājumu apskatam pētīts gan nevainīguma prezumpcijas normatīvais regulējums, gan tās skatījums Satversmes tiesas judikatūrā, gan doktrīnā pastāvošās diskusijas un viedokļu dažādība.

 

Ieskats nevainīguma prezumpcijas kā kriminālprocesa pamatprincipa tiesiskajā regulējumā

Nevainīguma prezumpcija ir kriminālprocesa princips ar senu vēsturi, kura saistāma vismaz ar Justiniāna laiku un kuras izpētē netrūkst neskaidru un diskutējamu aspektu.1 Lai gan nereti nevainīguma prezumpcijas mūsdienu izpratne tiek saistīta ar angļu tiesībām, jāatzīmē, ka princips "Nevainīgs, pirms nav pierādīts, ka vainīgs" angļu tiesās vai jurisprudences traktātos nav atrodams pirms 1800. gada, kamēr franči to iekļāva 1789. gada Franču deklarācijā, nosakot, ka "ikviens cilvēks prezumējams par nevainīgu, kamēr nav atzīts tā vainīgums".2

Mūsdienās nevainīguma prezumpcijas tiesiskais regulējums rodams gan konstitūcijās, gan starptautiskajos un Eiropas Savienības normatīvajos dokumentos, gan nacionāla līmeņa kriminālprocesa tiesībām veltītos normatīvos aktos. Lai nodrošinātu rakstā tālāk apskatīto jautājumu pilnīgāku ilustrāciju, sniedzams ieskats šajos normatīvajos dokumentos, īsi tos citējot un izceļot šī raksta tematikai atbilstošos formulējumus.

Konstitucionālā līmenī Latvijā nevainīguma prezumpcijas regulējums visai lakoniskā veidā iekļauts Sa­tversmes3 92. panta otrajā teikumā: "Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu." Jautājums par dažādu Latvijas nacionālo likumu normu atbilstību šai Satversmes normai vairākkārt ir nonācis Satversmes tiesas uzmanības lokā, kura savos spriedumos iekļāvusi nozīmīgas atziņas ar nevainīguma prezumpcijas principa saturu un pastāvēšanas mērķi. Tā Satversmes tiesa atzinusi, ka "nevainīguma prezumpcija pasargā personu, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums par, iespējams, tās izdarītu noziedzīgu nodarījumu, no atzīšanas par vainīgu, pirms šīs personas vaina nav pierādīta likumā noteiktā kārtībāÉ" un ka "nevainīguma prezumpciju veido trīs elementiÉ 1) tā aizsargā personu, lai to neatzītu par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu, 2) personai nav jāpierāda savs nevainīgums [..], 3) visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu apsūdzētai personai [..]".4 Tāpat Satversmes tiesa norādījusi, ka "nevainīguma prezumpcija liedz pret personu izturēties tā, it kā būtu pierādīts, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu".5

Kā starptautiskie un Eiropas Savienības normatīvie dokumenti, kuros iekļauta nevainīguma prezumpcija, minami:

– Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas6 11. pants, saskaņā ar kuru: "Katram cilvēkam, kam inkriminēts kriminālnoziegums, ir tiesības tikt uzskatītam par nevainīgu, kamēr viņa vaina nebūs pierādīta saskaņā ar likumu atklātā tiesas procesā, kurā viņam tiek nodrošinātas visas iespējas uz aizstāvību." (Everyone charged with a penal offence has the right to be presumed innocent until proved guilty according to law in a public trial at which he has had all the guarantees necessary for his defence.)

– Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām7 14.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties