3. Septembris 2019 /NR. 35 (1093)
Skaidrojumi. Viedokļi
Patstāvīgo iestāžu politiskā neietekmējamība
Mg. iur.
Pauls Zeņķis
Jurists ZAB "J. Kārkliņa advokātu birojs" 

Latvijas Republikas Satversmes1 58. pants nosaka: "Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes." Saskaņā ar tiesību doktrīnā paustajām atziņām ar padotību jāsaprot Ministru kabineta tiesības institucionāli ietekmēt valsts pārvaldes iestādes – iecelt un atcelt no amata valsts pārvaldes iestāžu vadītājus un citus valsts pārvaldē nodarbinātos, kā arī dibināt, reorganizēt un likvidēt valsts pārvaldes iestādes un izlemt citus valsts pārvaldes institucionālās organizācijas jautājumus.2

No minētās Satversmes normas izriet, ka Ministru kabinetam ir padotas tās valsts iestādes, kuras neveic likumdošanas un tiesas spriešanas funkciju. Savukārt no Satversmes 58. panta gramatiskās konstrukcijas izriet, ka visas valsts iestādes, kuras darbojas izpildvaras jomā, ir padotas Ministru kabinetam un situācija, ka kāda iestāde nav pakļauta Ministru kabinetam, nevar būt. Tomēr pretēji minētajam jau pirmajā Latvijas neatkarības posmā Satversmes sapulce izveidoja Centrālo vēlēšanu komisiju un Centrālo zemes komisiju, kuras nebija padotas Ministru kabinetam.3

Patstāvīgās iestādes ir tādas valsts pārvaldes institūcijas, kuras nav padotas ne Ministru kabinetam, ne kādai citai institūcijai – tām nav augstākas iestādes.4 Jēdziens "patstāvīgā iestāde" ir tiesību zinātnē un praksē lietots termins, kas normatīvajos aktos netiek izmantots. Šīs institūcijas tiek dēvētas arī par autonomajām vai neatkarīgajām iestādēm.5

Šobrīd Latvijā ir izveidotas septiņas patstāvīgās iestādes: Centrālā vēlēšanu komisija (turpmāk – CVK), Centrālā zemes komisija, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – NEPLP) un Tiesībsarga birojs.6 Lai arī šis uzskaitījums nav ietverts nevienā normatīvajā aktā, tas izriet no katras patstāvīgās iestādes speciālā normatīvā regulējuma.7

Nesenā pagātnē juristu aprindās bija plašas diskusijas par patstāvīgo iestāžu atbilstību Satversmei. Tomēr skaidrību šajā jautājumā ieviesa Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra spriedums lietā Nr. 2006-05-01, kurā Satversmes tiesa izvērtēja Radio un televīzijas likuma 46. panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas atbilstību Satversmes 58. un 91. pantam, secinot, ka patstāvīgo iestāžu dibināšanas pieļaujamība izriet no Satversmes 57. un 1. panta.8 Minētajā lietā Satversmes tiesa atzina: "Satversmes 1. pants ir tā konstitucionālā norma, kas pilnvaro Saeimu atsevišķos gadījumos, kad citādi nav iespējams nodrošināt pienācīgu pārvaldību, veidot patstāvīgās valsts iestādes. Demokrātiskā tiesiskā valstī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu atbrīvošana no padotības Ministru kabinetam nodrošina pienācīgu pārvaldību tādās pārvaldes jomās, kas saistītas ar citu valsts iestāžu darbības kontroli, cenu stabilitātes nodrošināšanu, kā arī noteiktu brīvību aizsardzību un interešu izlīdzināšanu."9

Mūsdienās Satversmes tiesas interpretācija ir ietverta Ministru kabineta iekārtas likuma10 2.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties