19. Novembris 2019 /NR. 46 (1104)
Redakcijas sleja
Pamatprincipi sporta tiesībās
1

Sporta tiesības Latvijas tiesību sistēmā un piemērošanas praksē līdz šim ir salīdzinoši maz apskatītas un par tām maz publiski diskutēts, lai gan, kā redzam no publiski pieejamās informācijas, sporta nozare ir dinamiska un bagāta ar daudz un dažādiem interesantiem notikumiem.

20. gadsimtā par olimpisko devīzi kļuvušie, 1891. gadā sporta spēļu uzrunas ietvaros franču priestera Anrī Didona izteiktie vārdi sevī iemieso trīs galvenos mērķa elementus: "Ātrāk, augstāk, spēcīgāk" (latīņu val. Citius, Altius, Fortius).

Kopš senatnes sportisti sacenšas savā starpā, lai noskaidrotu uzvarētāju – stiprāko, veiklāko, ātrāko. Mūsdienās sportistu sacensība ir ieguvusi jaunu dimensiju. 1913. gadā Pjērs de Kubertēns izstrādāja olimpiskā zvēresta tekstu,1 kurā sportisti apsola piedalīties spēlēs, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem tās tiek rīkotas, īsteni sportiskā garā, sporta slavas un savu komandu goda vārdā. Šajos vārdos ir ietverti godīgas spēles principi, kas paredz ne tikai noteikumu ievērošanu, bet arī savstarpējo cieņu pirms un pēc sacensībām, toleranci, pozitīvas emocijas, būt izpalīdzīgam, kā arī spēju pieņemt drosmīgus un varbūt ne vienmēr pašam sportistam izdevīgus lēmumus. Šie principi izpaužas attieksmē pret sportu, pretiniekiem, komandas biedriem un sabiedrību kopumā.2

Sporta likuma 3. pants paredz, ka sporta jomā ievērojami šādi pamatprincipi:

1) vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu;

2) godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību;

3) drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi un sporta treniņi (nodarbības) noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki;

4) labas pārvaldības princips, kas paredz, ka sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi.

Šie iepriekšminētie principi iemieso sevī sporta un sacensību patieso mērķi, proti, drošu, vienlīdzīgu, godīgu un taisnīgu spēļu aizvadīšanu, kā arī demokrātiskas pārvaldes struktūras ar skaidriem mērķiem, taisnīgām procedūrām, atklātību, sadarbību veicinošus procesus ar ieinteresētajām personām, ar efektīvu un ilgtspējīgu regulējumu, kā arī skaidriem pārraudzības un atbildības līmeņiem.

Latvijas mūsdienu sporta tiesības, tāpat kā citas nozares, var teikt, ir sākušas savu attīstību no nulles punkta līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tomēr sporta tiesībām sabiedrībā līdz šim ir pievērsta salīdzinoši maza uzmanība, vien atsevišķos samilzušos gadījumos, lai gan Latvijā ir daudz sportisku un talantīgu cilvēku, kas vēlas sportot, kas vēlas sakārtotu un pārredzamu nozari, kas vēlas nest Latvijas vārdu plašajā pasaulē. Sportiskajā ikdienā nevajadzētu aizmirst par pašiem galvenajiem principiem, kas ietverti gan olimpiskajā zvērestā, gan definēti Sporta likumā un kuriem būtu jāiemiesojas katrā sporta veidā, katrā spēlē un katrā sportistā, sākot ar iesācēju un beidzot ar starptautiska līmeņa profesionāli.

Tikai kopīgiem spēkiem var panākt sakārtotu vidi, kurā visiem būtu patīkami sportot un kas demonstrētu kopumā pozitīvu attieksmi pret sabiedrību un tās vērtībām!

RAKSTA ATSAUCES /

1. Olimpiskā zvēresta tekstu 1913. gadā izstrādāja Pjērs de Kubertēns, kurš ierosināja atdzīvināt antīkajās olimpiskajās spēlēs pieņemto zvēresta rituālu (antīko spēļu dalībnieki zvērēja pie Zeva altāra). Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā visu sportistu vārdā zvērestu dod tās valsts pārstāvis, kuras teritorijā notiek spēles. Zvēresta laikā sportists stāv tribīnē olimpiskā stadiona laukumā līdzās olimpiskajam karogam. Olimpiskā zvēresta teksts: "Visu sportistu vārdā apsolu, ka mēs piedalīsimies šajās spēlēs, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem tās tiek rīkotas, īsteni sportiskā garā, sporta slavas un savu komandu goda vārdā."

2. Skat. Latvijas Olimpiskās komitejas tīmekļvietni: https://olimpiade.lv/lv/olimpiska-abc/godiga-spele

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Piģēns K. Pamatprincipi sporta tiesībās. Jurista Vārds, 19.11.2019., Nr. 46 (1104), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 19. Novembris 2019 /NR. 46 (1104)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Homērs
19. Novembris 2019 / 09:40
1
ATBILDĒT
Gribētos domāt, ka vismaz publiski diskutēts par sporta tiesībām ir ļoti daudz. Varbūt šajās diskusijās neviens nav skaļi teicis "mēs te tagad par sporta tiesībām diskutējam", taču par Sporta likuma 3.pantā noteiktajiem pamatprincipiem publiskas diskusijas ir gandrīz nepārtraukti. Ko vērta vien ir ņemšanās vairāku sporta federāciju vadības līmenī attiecībā uz labas pārvaldības principu ievērošanu. Par godīgas spēles principa ievērošanu diskusijas ir ļoti bieži, jo dopinga lietošanā pieķerto sportistu skaita ziņā Latvija ir lielvalsts. Amatieru sacensībās vairums dalībnieku vēlas iegūt augstas vietas, taču tikai ne tikt uz pjedestāla, lai nebūtu janodod analīzes, kurās atklātos mildronāta lietošanas pēdas. Taču interesantākās diskusijas parasti ir par jēdzienu "sports" - vai e-sports ir sports? Vai sporta bridžs ir sports? Un gaužām nesen taču bija Valsts Kontroles ziņojums par sporta infrastruktūru pašvaldībās, kura ietvaros Valsts Kontrole apšaubīja atsevišķu pašvaldību iedzīvotāju tiesības uz peldēšanu baseinos:)
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties