7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesuālā regulējuma pilnveide turpinās
2
Taisnīga tiesa
Mg. iur.
Indra Gratkovska
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore 

Pamatojoties uz Ministru prezidenta 2019. gada 20. februāra rezolūciju Nr. 2019-1.1.1./11-11, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru un Iekšlietu ministriju ir veikusi nepieciešamo analīzi, lai izvērtētu, kādi priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai būtu nepieciešami, lai atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras darbu un tieslietu sistēmu kopumā ar mērķi palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, īpaši tādu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī nodrošinātu Moneyval rekomendāciju izpildi.

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma (turpmāk – KL) darba grupā un Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) grozījumu izstrādes darba grupā ir izstrādāti un atbalstīti priekšlikumi grozījumiem KL un KPL, kā arī likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", kas 2019. gada 17. oktobrī pieņemti 1. lasījumā.

Ņemot vērā, ka sagatavotie priekšlikumi ir dažādi pēc būtības, kaut arī visi kopumā vērsti uz kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu, tomēr īpaši gribētos izcelt šādus konceptuālus jauninājumus.

• Noteikt, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt

Šobrīd KPL 60.2 panta pirmās daļas 8. punkts paredz, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības klusēt, sniegt liecību vai atteikties liecināt, taču liecību sniegšanas gadījumā personai nav pienākuma sniegt patiesas liecības. Kā ir norādījuši praktiķi, bieži vien personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, pirmstiesas procesā neizmanto savas procesuālās tiesības klusēt vai atteikties liecināt, bet gan apzināti sniedz nepatiesas liecības. Šādā veidā tiek maldināts ne vien procesa virzītājs, bet arī tiek nelietderīgi tērēti valsts resursi, lai pārbaudītu sniegto liecību patiesumu. Ņemot vērā minēto, KPL turpmāk (grozījumi 64. pantā (jauna pirmā prim daļa) un 67. panta pirmajā daļā (jauns 1.1 punkts)) ir paredzēts noteikt, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt. Šāds risinājums sekmēs personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, disciplinēšanu, kā arī sekmēs kriminālprocesa ātrāku norisi. Vienlaikus norādāms, ka šāda pienākuma noteikšana nemaina KPL 60.2 panta pirmās daļas 8. punktā noteikto tiesību saturu.

Vienlaikus priekšlikums grozījumam KPL 150. pantā paredz papildināt šā panta 4. punktu, nosakot, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pirmās pratināšanas sākumā tiks izskaidrotas tās tiesības neliecināt un viņu informēs par sekām par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu.

Savukārt, lai minētās KPL normas darbotos praksē, ir plānots KL ietvert jaunu pastiprinošo apstākli – noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona sniegusi apzināti nepatiesu liecību. Minētais atbildību pastiprinošais apstāklis būtu piemērojams gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan tiesā. Proti, ja procesa virzītājs pirmstiesas kriminālprocesā konstatēs, ka persona sniegusi apzināti nepatiesas liecības, minētais atbildību pastiprinošais apstāklis saskaņā ar KPL 413. panta pirmās daļas 10. punktu tiks norādīts lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un attiecīgi tiesa tālāk lems par šā atbildību pastiprinošā apstākļa piemērošanu, nosakot sodu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
BOSS
7. Janvāris 2020 / 12:28
0
ATBILDĒT
Atsaucoties uz Jāņa Maizīša ierosinājuma, būtu diskutējams jautājums par Krimināllikuma soda noteikšanas robežas tās klasificējot, piemēram - personas vainas atzīšana pēc procesuālā statusa aizdomās turēto iegūšanas līdz apsūdzības celšanai (soda sankcija nosakāma pietuvinot to inkriminētā panta minimālajai robežai). Personu savu vainu atzīst tikai pēc apsūdzības celšanas (soda sankcija nosakāma to inkriminētā panta vidus robežai). Persona savu vainu atzīst tiesā (soda sankcija nosakāma pietuvinot to inkriminētā panta maksimālajai robežai). Šāda līdzīga sistēma darbojas arī cietviet eiropā. Šāda pieeja varētu šķist ļoti drastiska, taču par to vajadzētu diskutēt. Šāda pieeja ievērojami paātrinātu tiesvedības procesus.
Dace Milberga > BOSS
7. Janvāris 2020 / 18:15
0
ATBILDĒT
Šāda pieeja pieprasītā un piespriestā soda veida un mēra argumentācijā nav liegta arī šobrīd. Tas ir praktiķu izvēles jautājums cik plaša un pietiekama ir to argumentācija soda aspektā.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties