Ņemot vērā pēdējos gados izskanējušos priekšlikumus arī Latvijā veidot Valsts padomi kā autoritatīvu likumdošanas procesa kvalitāti kontrolējošu institūciju, ir vērts aplūkot valstu pieredzi, kur šādas iestādes jau darbojas, piemēram, Beļģijā, Nīderlandē, Francijā u.c.
Nīderlandes Valsts padomei (Raad van State), līdzīgi kā tās analogiem Francijā un Beļģijā, ir divi galvenie darba uzdevumi – tiesas spriešana un likumdošanas procesa konsultēšana, un to veic divas atsevišķas struktūrvienības:
Valsts padome Nīderlandē, tāpat kā Pārstāvju palāta un Senāts, Nīderlandes Revīzijas palāta un Tiesībsargs, ir viena no augstākajiem valsts orgāniem. Tās ir iestādes, ko reglamentē Nīderlandes Konstitūcija1 un kas veic savus uzdevumus neatkarīgi no valdības darbībām.
Žurnāls "Jurista Vārds" sazinājās ar Nīderlandes vēstniecību Latvijā, lai noskaidrotu dažus faktus par Valsts padomes institūtu šajā valstī.2
Sastāvs un organizācija
Par Nīderlandes Valsts padomes organizāciju un darbu kopumā ir atbildīgs viceprezidents.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.