Kopš 1988. gada Eiropas Savienības (ES) budžeta izdevumi tiek plānoti pēc daudzgadu finanšu shēmas un katram atsevišķam finanšu gadam. Daudzgadu finanšu shēma ir ES ilgtermiņa budžets, kas nosaka izdevumu prioritāšu ietvaru ES gada budžetiem. Šobrīd spēkā ir daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam un notiek aktīvs darbs pie jaunās daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam. Jaunās daudzgadu finanšu shēmas izstrādē iesaistītajiem jāsaskaras ar vairāk izaicinājumiem nekā jebkad agrāk.

2019. gada decembra sākumā Somijas prezidentūra ES publicēja priekšlikumu ar provizoriskiem aprēķiniem, kam jākalpo par pamatu diskusijai par jauno daudzgadu finansēšanas shēmu.¹ Šis priekšlikums paredzēja 1087 miljardu lielu budžetu nākamajiem septiņiem gadiem, koncentrējoties uz jaunām ES prioritātēm, bet vienlaikus nodrošinot finansējumu arī reformētai lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai, kas atbalsta izaugsmi. Līdzīgs piedāvājums diskusijām ir arī Eiropadomes prezidentam Šarlam Mišelam (Charles Michel).

Pirmkārt, jaunajai daudzgadu finanšu shēmai ir jāreaģē uz breksita sekām. Lielbritānijas izstāšanās no ES ir atstājusi ES budžetā 12 miljardu gadā lielu caurumu. Pēc breksita lielākos maksājumus ES budžetā (kopā 75 % apmērā) veiks Vācija, Nīderlande, Dānija, Zviedrija un Austrija, tāpēc šīs valstis uzstāj uz dažādiem pasākumiem, kas mazinātu to iemaksu apjomu, piemēram, samazinot kopējo budžeta apjomu līdz 1 % no ES nacionālā kopienākuma vai saglabājot finanšu korekcijas Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai, kaut arī tās jaunajā periodā bija plānots pakāpeniski atcelt. Tāpat tiek rosināts ES budžetu plānot, ņemot vērā, ka tā apjoms ir samazinājies – apstāklis, ka ES veido 27 dalībvalstis, nozīmē mazāku ES budžetu.

Ienākumu papildināšanai varētu tikt pārskatīti ES pašas resursi, ko līdzās muitas nodevām, lauksaimniecības produktu importa nodevām, PVN iemaksām un ieņēmumiem no nacionālā kopienākuma varētu papildināt dalībvalstu iemaksas par neapstrādāto plastmasas iepakojuma atkritumu apjomu un ienākumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas. Potenciālus ienākumus varētu dot arī finansiālo transakciju nodoklis, digitālais nodoklis, oglekļa nodoklis importētajām precēm un aviācijas nodeva.

Otrkārt, domstarpības skar arī plānotos izdevumus. Joprojām lauksaimniecības politika un ES subsīdijas, lai arī samazinātā apmērā, veido ES budžeta izdevumu lielāko daļu. Taču daudzi iebilst, ka ES šodienas izaicinājumiem – inovatīvas un konkurētspējīgas ekonomikas attīstībai, cīņai pret klimata pārmaiņām, migrācijai un drošībai – būtu jāvelta lielāki līdzekļi.

Treškārt, ES budžeta sasaiste ar tiesiskuma ievērošanu šķeļ dalībvalstis divās frontēs un tiek minēta kā grūtākais jautājums, kurā jāpanāk vienošanās. Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka dalībvalstīm, kurās tiesiskuma apdraudējumi ietekmē ES finanšu līdzekļu izlietojumu, varētu tikt apturēta piekļuve šiem līdzekļiem. Šādu risinājumu Eiropas Komisija piedāvāja, reaģējot uz notikumiem Polijā un Ungārijā. Taču, ja sākotnēji Eiropas Komisijas piedāvājums bija paredzēt, ka šādas sankcijas varētu apturēt tikai ar kvalificētu dalībvalstu vairākumu, Eiropadomes prezidents piedāvā noteikt, ka sankcijas būtu piemērojamas tikai ar kvalificētu dalībvalstu vairākumu. Turklāt viņš piedāvā sašaurināt to gadījumu skaitu, kad šādas sankcijas piemērojamas – no vispārīga fokusa uz tiesiskumu uz labu pārvaldību. Iebildumus par šādu pieeju jau izteikusi Vācija, Somija un Nīderlande.

Pašreizējās finanšu shēmas ietvaros Latvija par katru iemaksāto eiro atgūst vidēji četrus eiro, kas ir būtisks ieguvums. Jaunajā daudzgadu finansēšanas shēmā Latvija vēlas pēc iespējas izvairīties no finansējuma samazinājumiem kohēzijas un lauku attīstības jomā, kā arī tuvināt lauksaimniecības tiešmaksājumus ES vidējam līmenim. Latvijas interesēs ir arī panākt pietiekamu finansiālu atbalstu Rail Baltica projektam, kā arī militārās mobilitātes projektam. Pie izaicinājumiem, ar ko jāsaskaras jaunās daudzgadu finansēšanas shēmas sarunās, tas nebūs viegls uzdevums.

2020. gada 20. februārī ir aizsākušās ES daudzgadu budžeta sarunas, taču vienošanās panākšanai būs nepieciešamas vēl vairākas šādas dalībvalstu līderu tikšanās. Gadījumā, ja šā gada laikā neizdosies panākt vienošanos, nākamajā gadā nebūs jaunas programmas un nevarēs uzņemties jaunas ES budžeta saistības.