2020. gada 18. februārī "Jurista Vārdā" rakstījām¹ par valsts augstākās ierēdniecības 2020. gada 10. februārī nosūtīto atklāto vēstuli Ministru prezidentam un Valsts prezidentam ar aicinājumu vērst uzmanību uz "iespējamu izrēķināšanos", kas draud ierēdņiem, kuri nepakļaujas ministriju politiskās vadības nelikumīgām prasībām. Jau pirms šīs vēstules publiskošanas publiskajā vidē periodiski uzvirmoja diskusijas par ierēdņu nepamatotu rotāciju, ierosinātām disciplinārlietām vai cita veida ierēdņu aizskārumiem.

Valsts kanceleja š.g. februāra otrajā pusē noslēdza darbu pie vadlīniju² izstrādes, kuru mērķis ir veicināt izpratni par politisko un pārvaldes amatpersonu lomu un sadarbības tiesisko ietvaru, kā arī sniegt ieteikumus sadarbības modeļiem izpildvaras ikdienas darbā.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovkis skaidro, ka "politiskās un administratīvās izpildvaras institūcijas un to amatpersonas ir neatņemamas izpildvaras sastāvdaļas. To darbs ir savstarpēji papildinošs un vērsts uz vienu mērķi – veicināt savas nozares un valsts kopumā attīstību un sabiedrības labklājību, strādājot godprātīgi un atbildīgi".³

Tikai laiks un paveiktie darbi parādīs, vai vadlīnijas uzlabos ilgstošā laika periodā ielaistās problēmas un nesaskaņas starp pārvaldes amatpersonām un politiskajām amatpersonām, jo viens no ilgtspējīgas valsts pastāvēšanas pamatiem ir gudra un spējīga valsts pārvalde, kas komandas ietvaros veido un pieņem lēmumus, no kuriem ir atkarīga visas Latvijas attīstības gaita un virziens.

Vadlīnijās tiek skaidrots, ka "sadarbība veidojas vienotā izpratnē par kopīgu misiju un sadarbības ieguvumiem – politiskās un pārvaldes amatpersonas kopīgā darbā, viens otru atbalstot un papildinot, sasniedz labāku rezultātu nozares un valsts un sabiedrības attīstībai".

Lai arī cik dažbrīd sarežģīti un pat šķietami neiespējami veidotos šie sastrādāšanās apstākļi, tomēr sabiedrība no profesionālas valsts pārvaldes un politiķiem sagaida komandas darbu, kas secīgi vairumā gadījumu noved pie pārdomātiem un kvalitatīviem lēmumiem kopējo valsts interešu vārdā, lēmumu gatavotājiem un lēmumu pieņēmējiem personiskās izjūtas vai ambīcijas novirzot otrajā plānā.

Mūsdienu sabiedrība pieprasa uzlabot galvenās vērtības un notiekošos procesus valsts pārvaldē, izslēdzot jebkādus arhaiskus elementus un domāšanas vērtības.

Taču bez jau iepriekš minēto vadlīniju izstrādes būtu jāveic arī skrupulozs darbs pie kopējās valsts pārvaldes esošās struktūras darbības izanalizēšanas un nepieciešamības gadījumā jāveic "kapitālais remonts", lai maksimāli būtu nodrošināta tāda valsts pārvaldes uzbūve, kas pilnībā izslēgtu nelikumīgu prasību gan izteikšanas, gan arī veikšanas iespējamību.