7. Jūlijs 2020 /NR. 27 (1137)
Skaidrojumi. Viedokļi
Atgriežoties pie tiesību neliecināt pret sevi satura
Mg. iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora pienākumu izpildītājs 

Kriminālprocesā iesaistītai personai piešķirtās tiesības neliecināt pret sevi ir viens no taisnīga kriminālprocesa pamatiem. Tomēr praksē dažkārt šis princips tiek absolutizēts un tā pārkāpums piesaukts nevietā. Līdz ar to šī raksta uzdevums ir iezīmēt robežas, aiz kurām nav pamata runāt par šī principa pārkāpumu. Šai ziņā liela nozīme ir šo tiesību mērķim un funkcijai. Raksts zināmā mērā ir turpinājums agrāk publicētajam rakstam par šo tematu.1

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties