28. Jūlijs 2020 /NR. 30 (1140)
Skaidrojumi. Viedokļi
ANO Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem piemērošana Latvijas tiesu praksē
Mg. iur.
Valts Nerets
ZAB "Sorainen" partneris, zvērināts advokāts 
Mg. iur.
Agita Sprūde
ZAB "Sorainen" vecākā juriste, zvērināta advokāte 
Mg. iur.
Elvis Grinbergs
ZAB "Sorainen" jurists 

ANO Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem1 (Konvencija) šogad svin 40 gadus kopš tās pieņemšanas. Konvencijas mērķis ir atvieglot un veicināt starptautisko tirdzniecību, likvidējot tiesiskos šķēršļus, kas pastāv pārrobežu darījumos, tādējādi padarot komersantu dzīvi vienkāršāku un paredzamāku.2 Komersantiem, iesaistoties pārrobežu darījumos, nebūtu jāuztraucas par dažādu valstu nacionālo tiesību īpatnībām, jo Konvencija paredz, ka tā ir vienveidīgi (autonomi) piemērojama strīdiem, kur puses ir no dažādām Konvencijas dalībvalstīm. Protams, realitāte nereti atšķiras no iecerētā, un Konvencija jau izsenis ir kritizēta par tās nevienveidīgo interpretāciju, faktiski katras valsts tiesai Konvenciju interpretējot nacionālo tiesību tradīcijās.3

2020. gada augustā apritēs 22 gadi, kopš Konvencija ir saistoša arī Latvijā.4 Šī raksta mērķis ir analizēt, kā Latvijas tiesām ir veicies ar Konvencijas piemērošanu. Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūras nolēmumu arhīvā5 šī raksta tapšanas brīdī nav atrodams neviens spriedums, kur Konvencija būtu piemērota strīdam pēc būtības. Tas var liecināt gan par to, ka Latvijas tiesu praksē nav vērā ņemamu problēmu ar Konvencijas piemērošanu, gan arī ka Konvencija netiek piemērota pārāk bieži. Tāpēc, lai gūtu plašāku ieskatu Konvencijas piemērošanā, autori ir analizējuši ap 1000 anonimizētu dažāda līmeņa Latvijas tiesu spriedumu, no tiem atlasot strīdus par pārrobežu pirkuma darījumiem starp Latvijas un citu valstu (primāri Konvencijas dalībvalstu) komersantiem.

Jāņem vērā, ka publiski pieejamie spriedumi nevar sniegt pilnīgu un visaptverošu Konvencijas piemērošanas apskatu. Pārrobežu darījumos puses nereti izvēlas strīdus risināt šķīrējtiesās, un šādi nolēmumi visbiežāk ir konfidenciāli. Arī autoru identificētais relatīvi niecīgais Konvencijas piemērošanas gadījumu skaits Latvijas tiesās nenorāda uz būtisku problēmu pastāvēšanu Konvencijas piemērošanā. Turpmāk rakstā autori sīkāk analizēs pētījumā identificētās problēmas attiecībā uz atsevišķu Konvencijas normu piemērošanu.

 

Strīda puses un Latvijas tiesas "aizmirst" par Konvencijas esamību

Saskaņā ar Konvencijas 1. pantu tā tiek piemērota starptautiskiem preču pirkuma līgumiem, ja līguma puses atrodas dažādās Konvencijas dalībvalstīs vai ja kolīziju normas norāda uz kādas Konvencijas dalībvalsts tiesībām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties