8. Decembris 2020 /NR. 49 (1159)
Notikums
Uzņēmumu reģistram – 30
Guna Paidere
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre 

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Reģistrs) 2020. gada 1. decembrī apritēja 30 gadi. No iestādes, kas 1990. gadā darbu uzsāka ar 26 notariātu kantoriem Latvijā un vienu reģistru – Uzņēmumu reģistra žurnālu, šodien Reģistrs ir izaudzis par modernu iestādi ar 14 reģistriem, kura darbinieki, fiziski strādājot dažādās Latvijas pilsētās, vienotā plūsmā attālināti apkalpo visu Latviju.

Iestādes vēsture 30 gadu garumā liecina, ka atslēgas vārds vienmēr ir bijis "attīstība". To ir virzījuši gan iestādes vadītāji – galvenie valsts notāri (turpmāk – GVN) ar saviem lēmumiem, gan darbinieku aizrautība, gan liesais finanšu budžets, kas vienmēr licis strādāt efektīvāk, kā arī izpildvaras un likumdevēja lēmumi vidēji divas reizes gadā mainīt normatīvo aktu regulējumu, kas secīgi iestādē prasa izstrādāt jaunu normatīvo aktu piemērošanas metodiku, izbūvēt jaunas IT sistēmas, apmācīt darbiniekus un informēt klientus un neļauj atslābt.

Vienmēr esam uzskatījuši, ka esam uz klientu orientēta iestāde. Liels gandarījums bija saņemt pozitīvu klientu vērtējumu – augstāko novērtējumu nominācijā "Līderis informēšanā un konsultēšanā 2019" iniciatīvas "Konsultē vispirms" ieviešanā. Šogad esam definējuši klientu attiecības administratīvā procesa ietvaros ar moto "Reģistrs uzrauga datus, bet klientus – konsultē".

Īpaši vēlētos uzsvērt aizvadītā gada lielāko notikumu – reģistru atvēršanu tiešsaistē un bez maksas. Tādējādi jubilejas gadā iestāde sākusi pildīt abas jau dibināšanas brīdī noteiktās funkcijas – gan reģistrēt informāciju, gan nodrošināt tās pieejamību.

 

Pamatus liek Tieslietu ministrijas pagraba velvēs

Pirmais iestādes vadītājs GNV Valdis Strauts Reģistra pamatus lika, sēžot uz kastēm Tieslietu ministrijas pagraba velvēs, līdzās esošās ēdnīcas smaržu pavadīts. Tolaik juristi un politiķi daudz diskutējuši, vai uzņēmumu reģistrēšanu uzticēt tiesai kā Vācijā, Igaunijā, Čehijā, Grieķijā, Ungārijā vai valsts iestādei, vai valsts kapitālsabiedrībai kā Somijā, Spānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Bulgārijā, Polijā, Rumānijā, Maltā, Lietuvā, Lielbritānijā, Zviedrijā. Pārliecinošāks tolaik šķitis Zviedrijas, nevis Vācijas piemērs, tāpēc Latvija nonāca to valstu grupā, kurā juridiskas personas reģistrē iestāde, nevis tiesneši.1

Sākotnēji – no 1990. gada līdz 1993. gadam – uzņēmumus reģistrēja gan Reģistra darbinieki, gan 3.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties