Negribas jau nevienam neko sliktu vēlēt. Vien varu retoriski pajautāt - vai tā nauda, kuru autors saņēmis tajā Satversmes lietā par pieteicējas Egitas Gošas pārstāvēšanu, tiešām ļaus autoram visu atlikušo dzīvi naktīs mierīgi, bez sirdsapziņas pārmetumiem naktīs gulēt? Saviem bērniem un mazbērniem acīs skatīties? Rietumos mēdz teikt, ka "nauda nesmird" un ka "to, ko nevar nopirkt par naudu, var nopirkt par lielu naudu", bet ja palasīt ēbreju grāmatas Talmūdu un Tôru, var saprast, ka naudas izcelsmei ir ne tikai Finanšu izlūkošanas dienesta piešķirta, bet arī daudz, daudz dziļāka un plašāka nozīme un svars... Domāju, ka autors ir ne tikai pamatīgi sačakarējis savu valsti un tautu (protams, var jau taisnoties, ka darīja savu darbu un galīgi lēma tiesa, ne advokāts), bet arī savu karmu un savu bērnu un mazbērnu karmas. Ja tādi būs, protams.