22. Decembris 2020 /NR. 51/52 (1161/1162)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārējā tiesa – pamattiesību sargātāja ierobežojošo pasākumu tiesvedībās
2
Uldis Krastiņš
LL.M (Université de Versailles), Satversmes tiesas juridiskais padomnieks 

Almost all nations observe almost all principles of international law and almost all of their obligations almost all of the time.1

Ievads

Nemaz ne tik sen – 2019. gada 9. decembrī, Starptautiskajā pretkorupcijas dienā – ar ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control, OFAC) lēmumu2 tika noteiktas sankcijas tostarp pret Latvijā labi zināmo A. Lembergu. Baltkrievijas notikumu ēnā,3 protams, šī epizode, kurā tiek noteiktas sankcijas, kas skar Latvijas teritoriju, varbūt jau ir tikusi aizmirsta. Kas ir kopīgs šādām ASV sankcijām, Eiropas Savienības (turpmāk – ES vai Savienība) ierobežojošajiem pasākumiem un citiem vairāk vai mazāk līdzīgiem pasākumiem? Tos mēdz dēvēt par sankcijām, pretpasākumiem, retorsijām, represālijām u.c.,4 kopīgais ir tas, ka tie visi ir atbildes reakcija5 vai nu uz nevēlamu, vai skaidri prettiesisku rīcību.6 Visus šos pasākumus raksturo arī tas, ka minētā atbildes reakcija pati par sevi var būt prettiesiska, taču to attaisno pirmais izdarītais pārkāpums. Kā saka, aci pret aci...

Šī raksta galvenais mērķis ir mēģināt raksturot tieši ES Padomes (turpmāk – Padome) noteiktos pasākumus, tai reaģējot uz krīzēm starptautiskajās attiecībās, un šajā nolūkā izmantot ES Vispārējās tiesas (turpmāk – Vispārējā tiesa) judikatūru, lai atklātu tiesas kontroles apjomu, kā arī tās lomu, nodrošinot ierobežojošo pasākumu adresātu pamattiesību aizsardzību.

Šogad ir iznācis arī "Jurista Vārds" ar numura tēmu "Sankciju piemērošana".7 Kā norāda tēmas virsraksts, numurā iekļautie raksti attiecas uz piemērošanu, savukārt šī raksta otrs mērķis, ir norādīt uz veidiem, kā privātpersonai pārliecināties, vai šī piemērošana notiek tiesiski, aplūkojot Vispārējās tiesas veikto pārbaudi. Citiem vārdiem, šī raksta izejas punkts ir senais teiciens, ka "labāk attaisnot vainīgo, nekā notiesāt nevainīgo".8 Tas, ka sankciju plašā nozīmē pārbaude tiesā ir aktuāls jautājums arī Latvijas tiesībās, norāda arī Satversmes tiesā izlemtā lieta par Imigrācijas likuma normām.9

Vai tiesības ir attīrāmas no morāles?10 Te jāmin, ka, uzstādot mērķi panākt krīzes atrisinājumu un nosakot vienpusējus pasākumus, neizbēgami tiek skartas ne tikai trešās valstis, bet arī ierobežotas privātpersonu tiesības, ieskaitot to pamattiesības. Šādas sankcijas vai pasākumus līdz ar to var un vajag analizēt arī no morāles viedokļa – vai tie padara pasauli labāku, un vai kaitējums, kas tiek nodarīts ar šiem pasākumiem, to var attaisnot?11

Lai gan īpaši agrāk pret kādu valsti noteiktas ekonomiskās sankcijas bieži ir izrādījusies rīcība, kas ietekmē tieši neaizsargātāko sabiedrības daļu, tomēr pēdējā laikā lielākā daļa pasākumu ir mērķēti pret konkrētām fiziskām, juridiskām vai publisko tiesību personām. Pat ja neizbēgami šie pasākumi ir saistīti ar politiku, proti, tie atklāj ES mērķus, ko tā vēlas sasniegt ārējās attiecībās.12 Tomēr, kā zināms, ES ir tiesiska savienība,13 līdz ar to tiek atzīts, ka jebkurai personai, kaut vai šāda persona sabiedrībai varētu šķist pats ļaunuma iemiesojums, ir jābūt efektīvām iespējām aizstāvēt savas tiesības taisnīgā tiesā.14

Tādēļ turpinājumā tiek piedāvātas divas savstarpēji papildinošas daļas, kurās tiks aplūkota ierobežojošo pasākumu pārbaude Vispārējā tiesā pēc tam, kad būs tikusi aplūkota ierobežojošo pasākumu noteikšana.

 

I. Ierobežojošo pasākumu noteikšana

Vispirms tiks aplūkots, kāds ir ierobežojošo pasākumu juridiskais pamats ES tiesībās, bet turpinājumā tiks aplūkoti ierobežojošu pasākumu veidi, proti, atkarībā no tā, vai ES ievieš Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (turpmāk – ANO DP) noteiktās sankcijas, vai arī autonomi nosaka savus ierobežojošus pasākumus.

A) Ierobežojošo pasākumu juridiskais pamats

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) judikatūrā atvasinātais tiesību noteiktības princips prasa, ka ikviena akta, kas rada tiesiskas sekas, obligātajam spēkam ir jābūt pamatotam ar Savienības tiesību normu, kas ir skaidri jānorāda kā juridiskais pamats.15 Tiesa gan atzīst, ka pietiek, ja akta juridisko pamatu ir iespējams secināt no tā elementiem, proti, netiek prasīts formāls pamatojums.16

Lai gan ierobežojoši pasākumi tika noteikti jau Malvinu salu krīzes laikā,17 kā arī pret bijušo PSRS,18 ir jāievēro, ka pretēji ANO ES nav globālas leģitimitātes un, iespējams, tā pat nav organizācija, kuru var uzskatīt par tādu, kas pilnībā pārstāv kādu reģionu pretēji Āfrikas Savienībai vai Arābu Valstu Savienībai. Tikai pēc Māstrihtas līguma noslēgšanas ES pirmo reizi tika atzīta kompetence saistībā ar starptautisko mieru un drošību. Tātad šiem pasākumiem vienmēr ir jāatbilst Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (turpmāk – KĀDP) mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 21. pantā. Vēlamais šo mērķu rezultāts ir panākt izmaiņas mērķa valsts, valsts daļas, valdības, vienību vai atsevišķu personu īstenotajā politikā vai darbībās.19

Pašlaik ierobežojošo pasākumu juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 215. panta 1. vai 2. punkts (bij. EKL 301. pants), atbilstoši kuram:

"1. Ja kādā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Skolnieciņš no sidrabbirzs
5. Februāris 2021 / 14:20
0
ATBILDĒT
Liktenīgais laiks ir pienācis. Krievijā dzīvojošās tautas atrodas dzīves krustcelēs starp demokrātiju un diktatūru. Šis laiks ir ļoti nozīmīgs. Krievijas iedzīvotājiem ir jāizvēlas, kurā virzienā attīstīsies valsts. Pašreizējā Krievijas Federācijas valdība virza Krieviju totalitārisma virzienā. Mūsdienu Krievijā valda kapitālistiskā diktatūra. Vadoņa Vladimira Putina personības kults ir uzņēmis apgriezienus. Demokrātija ir izdzisusi. Tagad demokrātijas nākotne ir Krievijas iedzīvotāju rokās. Aleksejs Navaļnijs ir pēdējais demokrātijas stariņš. Viņš ir Dievietes Temīdas vēstnesis Krievijā. Krievijas iedzīvotājiem ir jāizvēlas cīnīties vai nē. Ja totalitārisms uzvarēs, Krievijas tautu nākotne būs rūgtās asarās tīta. Lūgsim visus sev zināmos Dievus, lai Dievi dod spēku visiem plašās Krievijas iedzīvotājiem cīnīties par savu nākotni! Aizlūgsim visvareno taisnības Dievieti Temīdu par visām Krievijā dzīvojošajām tautām, par viņu nākotni un cerībām! Lai Dieviete Temīda sniedz Krievijā dzīvojošajām tautām gaismu tumsā! Lai Dievietes Temīdas asais zobens rāda pareizo dzīves ceļu! Lai Dieviete Temīda svētī katru no mums!
Ar mīlestību pret demokrātiju, Skolnieciņš no sidrabbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#Krievija #KrievijasFederācija #demokrātija #brīvība #pagāni #tiesiskums #Temīda #AleksejsNavaļnijs #BrīvībuNavaļnijam #protesti #Skolnieciņš #sidrabbirzs
Skolnieciņš no sidrabbirzs
5. Februāris 2021 / 14:19
0
ATBILDĒT
Mūsdienu Krievijā ir daudz nelikumību. Dieviete Temīda ar savu modro skatienu redz katru netaisnību, kas notiek Krievijas Federācijā. Alekseja Navaļnija aizturēšana ir pretlikumīga. Aleksejs Navaļnijs ir cilvēktiesību aizstāvis, kurš rūpējas par tautas interešu aizstāvēšanu. Aleksejs Navaļnijs ir krietns cilvēks. Pašlaik Krievijā notiek demokrātijas noriets. Diemžēl tagadējā Krievijā veidojas jauns totalitārais režīms – kapitālistiskā diktatūra. Demokrātija Krievijā ir uz nāves robežas. Šajā jaunajā un prettiesiskajā režīmā centrālo vietu ieņem partija ‘’Vienotā Krievija’’ ar Vladimira Putina kultu. Krievija ir ar dabas resursiem bagātākā valsts pasaulē, tomēr parastie Krievijas iedzīvotāji grimst nabadzībā un bezcerībā. Kopš 2021. gada 1. janvāra minimālā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 12 392 rubļi bruto. Taču no minimālās algas ir jānomaksā 13% liels fizisko personu ienākuma nodoklis jeb NDFL. Tas nozīmē, ka minimālā mēnešalga pēc nodokļu nomaksas būs vien 10 781 rublis. Pēc 5. februāra valūtas kursa 10 781 rublis ir nieka 113,04 eiro. Vai ar 113 eiro un 4 centiem cilvēks var pabarot sevi un uzturēt ģimeni? Vai ar 113 eiro un 4 centiem cilvēks ir spējīgs būt par atbildīgu, sociāli un politiski aktīvu pilsoni? Aleksejs Navaļnijs iestājas par katra Krievijas iedzīvotāja likumīgajām tiesībām, kā arī par tautas labklājību un brīvību. Aleksejs Navaļnijs ir ass zobens Dievietes Temīdas stingrajā tvērienā, kurš sacirtīs n-tos gadus ilgušās nelikumības, netaisnības un noziegumus. Aleksejs Navaļnijs Dievietes Temīdas vārdā nesīs taisnību Krievijā. Kauliņi ir mesti. Lai visvarenā un visu redzošā Dieviete Temīda svētī Alekseju Navaļniju! Lai Dievi svētī Alekseju Navaļniju!
Ar mieru un saticību, Skolnieciņš no sidrabbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#Krievija #KrievijasFederācija #demokrātija #brīvība #pagāni #tiesiskums #Temīda #AleksejsNavaļnijs #BrīvībuNavaļnijam #Skolnieciņš #sidrabbirzs
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties