2. Marts 2021 /NR. 9 (1171)
Redaktora sleja
Nacionālās vēlēšanu īpatnības

2021. gada 5. jūnijā Latvijā norisināsies kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Atšķirībā no iepriekšējām šajās vēlēšanās būs ievērojami mazāks vietvaru un ievēlamo deputātu skaits. Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Latvijā būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā, bet domēs ievēlējamo deputātu skaits samazināsies gandrīz uz pusi.1 Savukārt 2022. gada oktobrī būs jādodas vēlēt Saeimas pārstāvjus.

Taču katrās vēlēšanās mēs sastopamies ar aizvien mazāku vēlētāju aktivitāti, tā, piemēram 2020. gada augustā notikušajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedalījās vien ~40 % no visiem vēlētājiem. Šāda tendence, kad valstij svarīgos jautājumos iesaistās sabiedrības mazākums, veselīgā demokrātijā ir bīstama.

Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji ir veikuši pētījumu par jauno partiju veiksmes fenomenu2 un secinājuši, ka Latvijas partiju sistēmai gandrīz vienmēr bijusi raksturīga augsta nepastāvība. Tas atstājis iespaidu arī uz vēlētāju balsojuma mainīgumu, kas bijis raksturīgs lielākajai daļai parlamenta vēlēšanu. Sešās no septiņām parlamenta vēlēšanām ir bijis atšķirīgs uzvarētājs, bet trīsreiz parlamenta vēlēšanās uzvarējusi jaunizveidota partija. Šajā situācijā vainojama gan partiju sistēmas nestabilitāte un tradicionālā balsojuma trūkums, gan arī jaunizveidoto partiju ietekme un daudzskaitlīgums. Tas ir noticis tāpēc, ka vēlētāji viegli maina partijas, par kurām balso, un viņu izvēli var ietekmēt arī konkrēti notikumi vai daži politiķi, kas vēlēšanu gadā un pat steigā izveido jaunas partijas. Līdz ar to Latvijā pastāv augsta vēlētāju balsojuma nepastāvība. Tas bijis raksturīgs arī 10. un 11. Saeimas vēlēšanām, kurās ir salīdzinoši neliels piedalījušos partiju skaits. Tātad partiju, kas piedalās vēlēšanās, skaits nav nozīmīgs vēlētāju nepastāvības veicinātājs. Izpētot Latvijas parlamenta vēlēšanu rezultātus, var secināt, ka tieši jaunizveidotās partijas ir galvenais augstas vēlētāju nepastāvības iemesls. Šīs partijas ir Latvijas partiju sistēmas fenomens. Kaut gan otrajā Latvijas neatkarības laikā jau ir bijušas vairākas vēlēšanas un partiju sistēma valstī pastāv jau ilgstoši, šis fenomens Latvijas politikā saglabājas. Turklāt rodas iespaids, ka arī nākotnē ir sagaidāms, ka jaunizveidotās partijas ienāks Latvijas politikā un gūs tūlītēju (ļoti augstu) vēlētāju atbalstu, jo tā ir noticis piecās no septiņām līdzšinējām parlamenta vēlēšanām. Vēlēšanās, kurās nav šāda jaunizveidoto partiju fenomena, arī vēlētāju nepastāvība ir ievērojami zemāka.

Zema vēlētāju aktivitāte mijiedarbībā ar augstu vēlētāju balsojuma nepastāvību ir radījusi fenomenālu politisko vidi un kultūru Latvijā, kurā mēs šobrīd visi dzīvojam, ar daudzu jaunu partiju dibināšanu un citu likvidēšanu pirms gandrīz katrām vēlēšanām.

Esošā situācija ir jāuzlabo, un, priecē, ka šī gada februārī Eiropas Parlamenta birojs Latvijā ir uzsācis iniciatīvu "Man ir 18". Tās ietvaros īpaša uzmanība tiks veltīta jauniešiem, kuri šogad kļūst par balsstiesīgiem vēlētājiem, kā arī profesionāļiem, kas strādā ar jauniešiem – pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem, jauniešu organizācijām un Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu skolotājiem, kuri palīdz veidot izpratni par vēlēšanu nozīmīgumu. Mērķis – mudināt jauniešus piedalīties gan pašvaldību vēlēšanās šogad, gan Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024. gadā. Eiropas Parlamenta birojs Latvijā secina, ka jaunieši diezgan aktīvi iesaistās dažādās gan lokāla, gan globāla rakstura aktivitātēs, piemēram, cīņā pret klimata pārmaiņām un par vienlīdzību, taču vēlēšanu dienā tikai salīdzinoši neliela daļa aiziet uz vēlēšanu iecirkni. Latvijā 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem piedalījās 38,9 % jauniešu. Lai arī ir novērojams jauniešu līdzdalības pieaugums, tomēr vairums jauniešu neizprot vēlēšanu nozīmīgumu.3

Esam aktīvi jebkurā vecumā, sekojam līdzi notikumiem un dodamies nodot savu balsi par Latvijas nākotni, kad pienāks vēlēšanu diena!


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Skat.: https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas

2.  Skat.: https://www.rsu.lv/zinatniskie-raksti/veletaju-nepastaviba-latvija-jauno-partiju-veiksmes-fenomens

3.  Skat.: https://esmaja.lv/lv/aktualitates/notiks-tiessaistes-diskusija-man-ir-18-ka-motivet-jaunos-veletajus

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Piģēns K. Nacionālās vēlēšanu īpatnības. Jurista Vārds, 02.03.2021., Nr. 9 (1171), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 2. Marts 2021 /NR. 9 (1171)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties