Vakcīnas, komplikācijas un pacientam ar vakcināciju radītā kaitējuma izpratne

Viens no infekcijas slimības apkarošanas līdzekļiem ir vakcinācija, kam ir iespējamas dažādas sekas, kas ir vērtējamas gan no medicīniskā, gan juridiskā skatpunkta. Infekcijas slimība (lat. infectio – aplipināšana, inficere – bojāt, saindēt) ir patogēno mikroorganismu (baktēriju, vīrusu u.c.) un makroorganisma (cilvēka vai dzīvnieka) mijiedarbības izpausmes veids, kur slimības ierosinātāja mikroorganisms iekļūst cilvēka vai dzīvnieka organismā un savairojas, izraisot šajā organismā bioloģiskus procesus; turklāt infekcijas slimības ir lipīgas.¹ Lai apkarotu infekcijas slimības, viens no risinājumiem ir imunizācija. Imunizācija (lat. immunis – brīvs no kaut kā) ir mākslīgas imunitātes (neuzņēmības pret infekcijas slimību) radīšana cilvēkiem vai dzīvniekiem divos veidos. Pirmkārt, ar vakcināciju (aktīvā imunizācija), rosinot organismam pašam izveidot atbilstošās antivielas, ja tam vēl ir pietiekams laiks; un, otrkārt, ievadot organismā jau gatavas antivielas (imūnserumu) (pasīvā imunizācija), kas dod tūlītēju, bet īslaicīgu aizsargefektu, ja tas ir nepieciešams nekavējoties, piemēram, pēc kontakta ar inficētu pacientu.² Vakcinācijā tiek izmantota vakcīna (lat. vacca – govs; terminu aizgūstot no baku potes, kas izgatavota no govs baku rētām), kas ir no mikroorganismiem, t.i., vājinātiem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem, vai no to vielmaiņas produktiem iegūts preparāts.³ Jāatzīmē, ka vakcīnu izmanto gan vakcinācijā, to ievadot veselam cilvēkam profilakses nolūkos; gan retāk pielietotā vakcīnterapijā, to izmantojot jau slima pacienta ārstniecībā.⁴ Domājams, ka vakcīnas pielietojuma tiesisko seku principi ir vienādi gan vakcinācijā, gan vakcīnterapijā.

Sabiedrības attieksme pret vakcināciju galvenokārt tās seku dēļ ir bijusi un ir divējāda – gan atbalstoša, gan noliedzoša, pat ar agresīvu pretlīdzekļu pielietojumu.⁵ No vienas puses, vakcinācijas sekas ir vērtējamas pozitīvi, jo tiek rosināta cilvēka neuzņēmība pret infekcijas slimību, kā rezultātā visbiežāk cilvēks nesaslimst ar šo slimību vai izjūt mazākas šīs slimības negatīvās sekas saslimšanas gadījumā, kas ir īpaši būtiski, ja konkrētai infekcijas slimībai ir iespējama smaga slimības norise. Un vakcinācija kā profilakses līdzeklis ir nozīmīga arī tajās situācijās, kad infekcijas slimībai vēl nav izstrādāti ārstniecības līdzekļi, kur vakcinācija tad ir vienīgais šīs slimības norisi un tās sekas reāli ietekmējošs līdzeklis.

No otras puses, vakcinācijas sekas raksturojas arī ar saviem trūkumiem. Jebkurš medicīnā izmantotais preparāts rada zināmas negatīvas sekas cilvēka organismam, jo iedarbīgam preparātam tieši ir jāizsauc cilvēka organisma reakcija.⁶ Bet vakcīna ir paaugstinātas bīstamības preparāts, jo gandrīz nevar prognozēt, kam vakcīna var izraisīt reakciju,⁷ un tā faktiski satur infekcijas slimības ierosinātāja elementus ar, iespējams, dažādu to aktivitātes pakāpi. Līdz ar to vakcīnai ir iespējama komplikācija, kas ir vakcīnas izraisīts medicīnisks sarežģījums cilvēka organismā. Turpretim ar vakcināciju radītais kaitējums ir cilvēka tiesību aizskāruma sekas, kas ir juridisks sarežģījums vakcinācijas norisē.⁸ Un ir izvērtējams, kad vakcīnas medicīniskā komplikācija nozīmē arī ar vakcināciju radīto kaitējumu, kas savukārt rada jau civiltiesiskas sekas, un kādi ir šo seku varianti.

Veicot vakcināciju, nodibinās ārstniecības tiesiskās attiecības starp vakcinējamo personu, kas iegūst pacienta tiesisko statusu (turpmāk – pacients), un ārstniecības personu/iestādi. No vienas puses, vakcinācija neveic ārstēšanu, jo vakcinēts tiek vesels cilvēks vai cilvēks vismaz bez konkrētās infekcijas slimības diagnozes. No otras puses, vakcinācija ir medicīniska iejaukšanās un kā slimību profilakses līdzeklis ir iekļaujama ārstniecības saturā.⁹ Ņemot vērā, ka ārstniecības attiecības ir vērtējamas kā daudzpusējs darījums un divpusējs līgums, tad ar vakcināciju rodas civiltiesiska rakstura attiecības, kur tiesību aizskārums tajās ir delikts,¹⁰ paredzot tā radītajam kaitējumam civiltiesiskas sekas.

Pacienta vakcīnas komplikācijas bez civiltiesiskām sekām

Ir iespējami gadījumi, kad pacientam pēc vakcinācijas rodas komplikācijas, bet tās nerada civiltiesiskas sekas. Pirmkārt, ja pacients pirms atbilstoši veiktas vakcinācijas tika informēts par vakcīnas iespējamām komplikācijām un, tās zinot, piekrita vakcinācijai,¹¹ tad sekas par šīm komplikācijām uzņemas pats pacients.