Aprīļa izskaņā spēkā ir stājušies apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā. Šo grozījumu mērķis bija ieviest vispārīgu un uz visiem civiltiesiskajiem strīdiem attiecināmu pagaidu aizsardzības regulējumu, tādējādi radot priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais nolēmums lietā. Līdz šim Civilprocesa likums paredzēja tikai atsevišķu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu ar būtiskiem ierobežojumiem.¹ Savukārt vēl daļa grozījumu Civilprocesa likumā, kas pamatā saistīti ar pagaidu aizsardzību pret vardarbību, spēkā stāsies 1. jūlijā. Vēlos piebilst interesantu faktu, ka kopš 1999. gada 1. marta, kad Civilprocesa likums stājās spēkā, kopā esam piedzīvojuši jau 77 apjomīgus un mazāk apjomīgus grozījumus. Citējot Raini: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!"

Lai labāk sagatavotu "Jurista Vārda" lasītājus kārtējo Civilprocesa likuma grozījumu piemērošanai, šis "Jurista Vārda" laidiens pamatā ir veltīts to detalizētākam apskatam un tiek sniegti skaidrojumi, kas varētu kalpot juristiem un citiem praktiķiem par svarīgu palīgu ikdienas darbā. Detalizētāks ieskats Civilprocesa likuma grozījumos attiecībā uz izmaiņām pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējumā sniegts 30. marta "Jurista Vārdā",² bet 19. janvāra žurnālā³ lasāms skaidrojums par gadu mijā spēkā stājušamies Civilprocesa likuma grozījumiem.

Šis laidiens ietver Tieslietu ministrijas apskatu par grozījumu nepieciešamību un problēmām, kuru risināšanai tie tika izstrādāti. Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību juristes Dace Vārna un Linda Vaļte apskata jauno pagaidu aizsardzības regulējumu, kā arī pierādījumus un pierādīšanas standartu, tāpat viņas analizē ar Dzīvojamo telpu īres likumu saistītās izmaiņas. Juristes paredz, ka jaunais regulējums stiprinās personu tiesiskās aizsardzības iespējas strīdu izšķiršanā civillietās un dos vairākus ieguvumus – veicinās tiesiskumu, tiesību aizsardzības efektivitāti un civilprocesuālo institūtu vienveidīgāku izpratni un piemērošanu.

Latvijas Universitātes docente Dr. iur. Daina Ose detalizēti apskata jaunos grozījumus saistībā ar drošības naudu, prasības nodrošināšanu un pagaidu aizsardzību, kā arī saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, bet Latvijas Universitātes lektors Mārcis Krūmiņš analizē jaunos grozījumus saistībā ar pagaidu aizsardzību pret vardarbību un personas rīcībspējas turpmāko pārbaudīšanu.

Dr. iur. D. Ose skaidro, ka, "kā būtisks un formālismu mazinošs regulējums attiecībā gan uz tiesas izdevumiem, gan drošības naudu ir uzskatāms Civilprocesa likuma 43.³ pants, kurš noteic, ka neatbilstošā Tiesu administrācijas, Valsts ieņēmumu dienesta vai Augstākās tiesas kontā Valsts kasē iemaksātais tiesas izdevums vai drošības nauda tiek pārskaitīta atbilstošā kontā, pamatojoties uz tā tiesneša lēmumu rezolūcijas veidā, kurš to ir konstatējis. Šāds grozījums ne tikai taupa tiesas resursus lēmuma sagatavošanā, bet arī personas laiku un naudas līdzekļus, kurš kļūdījies un veicis iemaksu neatbilstošā kontā".

M. Krūmiņš norāda, ka jaunie grozījumi ir pietiekami plaši atšķirībā no citiem pēdējā laikā pieņemtajiem. Šo grozījumu mērķis ir sakārtot esošo regulējumu, novērst iepriekš pieļautās kļūdas, kā arī ieviest jaunus civilprocesa institūtus.

Savukārt zvērināts advokāts Benno Butulis ir sagatavojis savu skaidrojumu, kā jaunais pagaidu aizsardzības regulējums Civilprocesa likumā ir ceļš uz efektīvu pagaidu aizsardzības sistēmu. Viņš norāda, ka, "raugoties no pagaidu aizsardzības sistēmas viedokļa, secināms, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās Latvija no valsts, kur līdz šim bija absolūti nepietiekams regulējums pagaidu aizsardzības jautājumā, ir izveidojusi ļoti detalizētu regulējumu pagaidu aizsardzībai civilprocesā".

Ceram, ka sagatavotie raksti un skaidrojumi būs interesanti lasīšanai un noderīgi ikdienas darbā.

Žurnāla elektroniskās versijas attiecīgo rakstu komentāru sadaļā esat laipni aicināti rakstīt savu viedokli, komentārus, kā arī skaidrojumus saistībā ar jaunajiem grozījumiem Civilprocesa likumā!