2021. gada 21. aprīlī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) izsludināja jaunu Priekšlikumu regulai, ar ko nosaka saskaņotus noteikumus par mākslīgo intelektu (Proposal for a Regulation laying down harmonised rules on artificial intelligence (Artificial Intelligence Act))¹ un ierosināja darbību kopumu, kas jāveic Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm, lai ES kļūtu par uzticama mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) globālo centru.² Jaunajos noteikumos ievērota riskos balstīta pieeja, tie satur vienotu mākslīgā intelekta definīciju. Apvienojot pirmo MI jomas tiesisko regulējumu un jaunu ar dalībvalstīm koordinētu plānu MI jomā, ES mērķis ir garantēt cilvēku un uzņēmumu drošību un pamattiesības un vienlaikus stiprināt MI ieviešanu, investīciju piesaisti un inovācijas. Papildus tam EK izsludinājusi arī jaunus noteikumus mašīnbūves jomā,³ lai palielinātu lietotāju uzticēšanos jaunajai, daudzpusīgajai ražojumu paaudzei.⁴

Gaidāmajam MI regulējumam ir būtiska nozīme, jo MI sistēmas darbojas gan jomās, kur MI sistēmas darbina robotizētas iekārtas, kas mijiedarbojas ar cilvēku, gan lietotājiem neredzamas datorsistēmas, kas pieņem indivīdiem saistošus lēmumus un spēj ietekmēt indivīdu izdarītās izvēles un rīcību digitālajā vidē.

Šībrīža centieni regulēt mākslīgā intelekta jomu

Raksta tapšanas brīdī nevienā pasaules valstī nav pilnvērtīga MI regulējuma, kas ņemtu vērā MI darbības specifiku.⁵ Lai gan kopš 2017. gada vairākās pasaules valstīs norit aktīvs darbs pie MI stratēģiju izstrādes, tās visas ir atšķirīgas⁶ un lielākoties problēmjautājumi, kas tajās aprakstīti, saistīti ar MI automatizēto lēmumu pieņemšanu, MI pētniecību un attīstību (research & development), datu aizsardzību, digitālo infrastruktūru, valsts pakalpojumiem, MI ētikas standartiem,⁷ nevis ar paša MI izstrādes vai darbības principiem un to tiesisko regulējumu.