Raksta pamatā ir Vācijas, Austrijas un Šveices krimināltiesību teorijas un judikatūras atziņas par noziedzīgiem nodarījumiem pret dzīvību un veselību. Šai sakarā atzīmējams, ka rakstā iztirzātais jautājums ir viens no retajiem (iespējams, vienīgais), kuru analizējot Latvijas tiesību zinātnieki atsaukušies uz Vācijas krimināltiesību teorijas un prakses atziņām.1
Rakstā lietotie termini "netiešs nodoms" un "eventuāls nodoms" lietoti kā sinonīmi.2 Tieši šādi šos terminus saprot tie Latvijas tiesību zinātnieki, kuri atsaukušies uz vācu autoriem.3 Termins "netiešs nodoms" rakstā lietots, citējot Latvijas tiesību zinātniekus, bet termins "eventuāls nodoms" – vācu tiesību zinātniekus un judikatūras atziņas. Domājams, ka rakstā aplūkotie praktiskie piemēri un atšķirīgo viedokļu atspoguļojums ļaus katram lasītājam patstāvīgi rast atbildi uz virsrakstā uzstādīto jautājumu.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
Pirkt
