Lai izvērtētu vienu no sarežģītākajiem gadiem tiesu darbības vēsturē un apkopotu tajā paveikto, Rīgas apgabaltiesa pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē ir sagatavojusi īpašu izdevumu "Rīgas apgabaltiesas gadagrāmata (2020)". Grāmata sagatavota Rīgas apgabaltiesā un izdota ar Tiesu administrācijas atbalstu. Tādējādi īstenota pirmreizēja tiesas vadības iniciatīva – gada ietvaros notikušās aktivitātes tiesā apkopot vienā publikācijā. Gadagrāmatā apkopotā informācija apliecina, ka Rīgas apgabaltiesas darbs un īstenotās aktivitātes ir bijušas vērstas uz tiesu varas attīstību kopumā. Rīgas apgabaltiesa ir iesākusi īstenot jauno darbības stratēģiju un aktīvi iesaistījusies dažādos tieslietu nozares pasākumos un darba grupās. Rīgas apgabaltiesa ir pārliecināta, ka jaunais izdevums un gadagrāmatā apskatītie tiesību jautājumi būs noderīgi gan tiesu darbā, gan arī pētniecības un izziņas nolūkos. Plānots, ka ar šo izdevumu elektroniskā formātā būs iespējams iepazīties ikvienam interesentam.¹

Lasot šo ziņu, rodas patiess prieks, ka tiesu sistēma kļūst atvērtāka, kvalitatīvāka un iesaistās vairāk aktivitātēs, ne tikai tiesas spriešanā, tādējādi stiprinot valsts tiesiskumu un demokrātiju kopumā.

Ja paskatās citu valstu tiesu pieredzi, redzam, ka, piemēram, Igaunija 2020. gadā pirmo reizi publicēja kopēju apskatu par visām Igaunijas tiesām 2019. gadā, kurā apskatīja informācijas tehnoloģiju attīstību Igaunijas tiesās, ar to saistītās problēmas un tiesnešu laimes sajūtas pieaugumu, kā arī to, kāda varētu izskatīties tiesvedības turpmākā pārvaldība pasaulē, kas kļūst arvien digitalizētāka.²

Redzams arī, ka Lielbritānijas Augstākā tiesa 2009. gadā sāka izdod savu gadagrāmatu, kurā kritiski tiek apskatīta Lielbritānijas Augstākās tiesas judikatūra katrā kalendārajā gadā un publicētas sadaļas par vairākiem Augstākās tiesas institucionāliem un juridiskiem aspektiem un visiem tās lēmumiem, ko papildina prominenti komentētāji, tostarp apelācijas tiesu tiesneši, kā arī tiesas palīgi, izcili stipendiāti un vadošie advokāti (daudzi no tiem katru gadu spriež par attiecīgajām lietām Augstākajā tiesā).³ Savukārt Stokholmas Arbitrāžas tiesas gadagrāmata ir ikgadēja publikācija, kas sagatavota, lai apmierinātu šķīrējtiesu praktiķu un procesā iesaistīto pušu informācijas nepieciešamību visas pasaules ietvaros. Katru gadu Stokholmas Arbitrāžas tiesu izvēlas vairāki dalībnieki, kas vēlas atrisināt starptautiskus strīdus. Tā ir otra visvairāk izmantotā tiesa ieguldījumu strīdiem, un tā bieži ir arī vieta strīdu risināšanai, kas izriet no Enerģētikas hartas nolīguma.⁴

Ir patiess prieks par jauno tradīciju, un, apskatot citu valstu praksi, redzams, ka tiesas gadagrāmatas ar katru gadu kļūst aizvien nozīmīgāka sastāvdaļa tiesvedību procesos un praktiķu darbībā. Un arī Latvijā uzsāktā jaunā tradīcija noteikti ir jāattīsta un jāpilnveido, iesaistot visu instanču un veidu tiesas un aizvien būtiskāk stiprinot arī saikni starp sabiedrību un Latvijas tiesu sistēmu kopumā.