12. Oktobris 2021 /NR. 41 (1203)
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercnoslēpums darba tiesiskajās attiecībās
Kaspars Rācenājs
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists 

Lions Feihtvangers esot teicis, ka "cilvēkam ir vajadzīgi divi gadi, lai iemācītos runāt, un sešdesmit gadi, lai iemācītos turēt mēli aiz zobiem". Krimināllikums savukārt paredz, ka mēles neturēšana jeb komercnoslēpuma neatļauta izpaušana citai personai var beigties ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Šajā rakstā aplūkošu komercnoslēpuma regulējumu no darba tiesisko attiecību skatpunkta un centīšos atbildēt uz jautājumiem, vai tiešām viss, ko darbinieks uzzina darba attiecību ietvaros, ir jātur aiz zobiem un vai nevar "dabūt pa zobiem", ja tomēr iegūto informāciju darbinieks izplata tālāk.

Ne viss, ko darbinieks uzzina darba attiecību laikā, ir jātur slepenībā

Darba līgumam un no tā izrietošajai darbinieka spējai apliecināt savas prasmes un tās attīstīt ne vien darba devēja labā, bet arī pilnveidot sevi kā personību, ir ne vien eksistenciāla, bet arī sociāla un attiecībā pret darbinieku – radoša nozīme.1 Tāpēc nebūtu pareizi, ja viss, ko darbinieks ir iemācījies vai uzzinājis, veicot savus darba pienākumus, piederētu darba devējam. Kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvas (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2016/943) apsvērumos, komercnoslēpuma definīcija neietver triviālu informāciju, pieredzi un prasmes, ko darbinieki ieguvuši ikdienišķā savas nodarbinātības gaitā, kā arī informāciju, kas ir vispārēji zināma vai brīvi pieejama personām aprindās, kuras parasti strādā ar attiecīgo informācijas veidu.2

Tāpat Direktīva Nr. 2016/943 nesniedz nekādu pamatojumu, lai ierobežotu to, ka darbinieki izmanto pieredzi un prasmes, ko tie godīgā veidā ieguvuši, veicot savus parastos darba pienākumus.3

 

Kas ir komercnoslēpums, un kā darbinieks to var uzzināt

Saskaņā ar Komercnoslēpuma aizsardzības likuma (turpmāk – KAL) 2.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties