26. Oktobris 2021 /NR. 43 (1205)
Skaidrojumi. Viedokļi
Patērētāja jautājums dzīvojamo telpu īres attiecībās
Dr. iur.
Vadims Mantrovs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents 

Ņemot vērā īres tiesisko attiecību daudzveidību, šis raksts aptver tādas īres attiecības, kuru objekts ir dzīvojamo telpu īre.1 Šī raksta mērķis ir aplūkot patērētāja jautājumu (un līdz ar to patērētāju aizsardzības tiesību ietekmi) dzīvojamo telpu īres attiecībās, identificējot patērētāju aizsardzības tiesību un īres attiecību saskarsmes punktus, raksturojot būtiskos problēmjautājumus un iezīmējot to risinājumus.

Patērētāja jautājums dzīvojamo telpu īres attiecībās ir aktuāls ne vien tāpēc, ka patērētāji ikdienā bieži slēdz dzīvojamo telpu īres līgumu, bet arī tāpēc, ka patērētāju tiesību aizsardzība rada nepieciešamību ņemt vērā patērētāju aizsardzības tiesību īpatnības īres attiecību reglamentācijā. Pašlaik Latvijas tiesu praksē (izņēmums būtu Senāta prakse2) konstatējams pietiekami daudz šādu lietu, kas ļauj izdarīt nozīmīgus secinājumus par patērētāju aizsardzības tiesību regulējuma piemērošanu dzīvojamo telpu īres attiecībās.

 

I. Patērētāju aizsardzības tiesību piemērošanas robežas

Patērētāju aizsardzības tiesības ir piemērojamas, ja konkrētās līgumiskās attiecības ietilpst B2C (t.i., saimnieciskās darbības veicēja un patērētāja, kas plaši pazīstams ar angļu val. abreviatūru B2C, kura tālāk lietota rakstā) civiltiesisko attiecību modelī saistībā ar pirkumu (piegādi) vai pakalpojumu sniegšanu.3 No universalitātes principa viedokļa patērētāju aizsardzības tiesības aptver jebkuru līgumisko attiecību, kura ietilpst B2C civiltiesisko attiecību modelī. Līdz ar to atbilstoši universalitātes principam patērētāju aizsardzības tiesības attiecas arī uz dzīvojamo telpu īres attiecībām, ja izīrētājs ir saimnieciskās darbības veicējs, proti, izīrē vai gatavojas izīrēt telpas savas saimnieciskās darbības ietvaros, bet īrnieks – fiziska persona, kas slēdz līgumu vai gatavojas slēgt līgumu par dzīvojamo telpu īri ar šāda veida izīrētāju.4 Norāde uz to, ka patērētājs vēl gatavojas slēgt līgumu, ir būtiska, jo patērētājs kā īrnieks tiek aizsargāts vēl pirms līguma noslēgšanas, piemēram, saistībā ar patērētāja brīvas izvēles principu (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 4. pants) vai negodīgas komercprakses regulējumu (Negodīgas komercprakses aizlieguma likums).

B2C civiltiesisko attiecību modeļa ietvaros īres attiecībās patērētājs saņem pakalpojumu PTAL 1. panta 2. punkta izpratnē. Kaut šajā normā norādīts uz nomu kā vienu no pakalpojuma veidiem ("saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta", kā tieši atspoguļots šajā normā), nav šaubu, ka ar to vienlaikus aptverta arī īre, ievērojot gan patērētāju aizsardzības tiesību būtību un iepriekš raksturoto universalitātes principu, gan Latvijas līgumtiesību sistēmu, kuras ietvaros īres un nomas regulējums pamatojas uz līdzīgiem principiem (tiktāl, ciktāl nav runas par īpatnībām, kas nošķir nomu un īri kā divus dažādus līguma veidus).5

Taisnības labad jāatzīmē, ka ne iepriekšējais, ne jaunais dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību reglamentējošais likums nesatur atsauci uz patērētāju aizsardzības tiesību piemērošanu dzīvojamo telpu īres attiecībās vai īrnieka aizsardzību atbilstoši patērētāju aizsardzības tiesību normām. Tomēr gan iepriekšējais, gan esošais likums ne vien neizslēdz, bet pat pieļauj, kaut netieši, patērētāju aizsardzības tiesību normu piemērošanu. Tā abos likumos gandrīz identiskā terminoloģijā norādīts uz to, ka dzīvojamo telpu īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojams Civillikums un citi normatīvie akti.6 Tas nozīmē, ka patērētāja kā īrnieka esamības gadījumā papildus tiek piemērotas patērētāju aizsardzības tiesību normas tiktāl, ciktāl tās attiecas uz patērētāja tiesību aizsardzību un nav konstatējami izņēmumi patērētāju aizsardzības tiesību normu piemērošanai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties