KL 317. un 318. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu norobežošana

KL 318. panta dispozīcijā ir lietots termins "dienesta stāvoklis". Tas ir plašāks par terminu "dienesta pilnvaras". Līdz ar to atbildība pēc šī panta iestājas ne tikai tad, ja amatpersona pretēji dienesta interesēm veic darbības, kas ir viņas tiešā kompetencē, bet arī tad, ja viņa veic darbības ārpus savas tiešās kompetences, taču kuras viņa var izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli, piemēram, amata autoritāti, dienesta sakarus.¹ Tas savukārt nozīmē, ka KL 318. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums pēc objektīvām pazīmēm cieši pietuvojas KL 317. pantā paredzētajam sastāvam – dienesta pilnvaru pārsniegšana.

Abiem noziedzīgajiem nodarījumiem kopīgs ir tas, ka:

– darbības veiktas ļaunprātīgi, pretrunā ar amatpersonas uzdevumiem, pārkāpjot likumu (autora piezīme – likums šeit ir jāsaprot iespējami plašākajā nozīmē – ne tikai Saeimas pieņemts likums, bet arī citi ārējie normatīvie akti u.tml.);²

– arī dienesta stāvokļa izmantošana ārpus tiešās kompetences kā KL 318. panta pazīme var būt pilnvaru pārsniegšana.

Vienīgā atšķirība ir pilnvaru pārsniegšanas intensitāte – KL 317. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā pilnvaru pārsniegšana ir acīmredzama, bet KL 318. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā pilnvaru pārkāpšanas acīmredzamības trūkst. Abas šīs normas iztulkojamas tā, lai neveidojas kriminālatbildības robs, proti, tiklīdz pilnvaru pārsniegšana ir acīmredzama, izpildījusies KL 317. panta pazīme – dienesta pilnvaru (acīmredzama) pārsniegšana. Savukārt, ja pilnvaru pārkāpšanas acīmredzamības nav (amatpersona darbojusies, tā teikt, "pelēkajā zonā"), pārbaudāmas ir KL 318. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes.

Pievēršoties KL 317. pantā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam, vispirms atgādināmi KL komentāros uzskaitītie dienesta pilnvaru pārsniegšanas gadījumi:

– darbības var izdarīt amatā augstāka amatpersona vai koleģiāla institūcija, vai cita amatpersona;

– darbības veikšana ir amatpersonas kompetencē, taču tam nepieciešams īpašs pilnvarojums, kas konkrētajā gadījumā trūkst;

– darbības nav tiesīga izdarīt neviena amatpersona.³

Lai gan pēdējā gadījumā dienesta pilnvaru pārsniegšanas intensitāte (pakāpe) ir visizteiktākā (salīdzinoši ar citiem pilnvaru pārsniegšanas gadījumiem), praksē dažkārt netiek saskatīts tas, ka nodarījums ir ierindojams šai kategorijā. Līdz ar to tas netiek kvalificēts pēc KL 317. panta, bet gan pēc cita panta, parasti pēc KL 318. panta.

Daži piemēri.

1. Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu notiesāts Drošības policijas priekšnieks, kurš veicis darbības, lai aizdomās turētajam palīdzētu izvairīties no aizturēšanas, proti, pēc tam, kad policija bija uzsākusi aizturēšanas operāciju, apsūdzētais iekļuvis dzīvoklī pie aizdomās turētā, kas iepriekš viņam bija pazīstams un no kura viņš bija aizņēmies naudu, un abi vienojās inscenēt apsūdzētā (Drošības policijas priekšnieka) sagrābšanu ķīlniekos. Tā rezultātā aizdomās turētais aizbēdzis un notverts tikai četrus mēnešus vēlāk.⁴

2. Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu notiesāts policijas nodaļas priekšnieks, kurš, lai slēptu sava padotā darbinieka izdarīto noziedzīgo nodarījumu – huligānismu alkohola reibuma stāvoklī ar šaujamieroča pielietošanu, veicis darbības, lai slēptu šo noziedzīgo nodarījumu, proti, samainīja notikuma vietā atrasto šaujamieroča čaulīti pret gāzes pistoles čaulīti, kā arī veica citas darbības.⁵

3. Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu notiesāts policijas darbinieks, kurš vadīja dienesta automašīnu atvaļinājuma laikā, izmantojot to savām vajadzībām un pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, izraisīja avāriju, bet pēc tam falsificēja pierādījumus, lai slēptu viņa pieļautā administratīvā pārkāpuma faktu un izvairītos no administratīvās atbildības, proti, pēc protokola sastādīšanas par šo pārkāpumu nolūkā panākt nelikumīga, bet viņam labvēlīga lēmuma pieņemšanu, falsificēja lietas apstākļus un pierādījumus, pievienojot materiāliem notikuma vietā neesošu personu nepatiesus paskaidrojumus.⁶

Šādu kvalifikāciju visos gadījumos par pareizu atzina arī Augstākā tiesa.

Autora ieskatā, visiem šiem gadījumiem kopīgs ir tas, ka faktiski apsūdzētie bija acīmredzami pārsnieguši dienesta pilnvaras (KL 317. p.). Pirmajos divos gadījumos apsūdzēto darbības atbilda iepriekš neapsolītai slēpšanai (KL 313. p.). Šādas darbības nebija tiesīgs izdarīt neviens. Arī trešajā gadījumā pierādījumu slēpšanu un falsifikāciju administratīvajā lietā nebija tiesīgs izdarīt neviens neatkarīgi no tā, vai šādas darbības atbilst kādam citam KL pantam.

Ja par dienesta pilnvaru acīmredzamu pārsniegšanu uzskatāma jau tādu darbību veikšana, ko var izdarīt vienīgi cita amatpersona, vai tikai tad, ja dots īpašs pilnvarojums, tad pilnvaru acīmredzama pārsniegšana vēl jo vairāk pieļauta tad, ja amatpersona veikusi tādas darbības, ko nedrīkst izdarīt neviena persona (nedz cita amatpersona, nedz privātpersona).