21. Jūnijs 2022 /NR. 25/26 (1239/1240)
Redaktora sleja
Naids un tiesības

Šis žurnāls ar lasītājiem satiekas laikā, kad gaisā jau virmo gadskārtējās Līgo un Jāņu dienas noskaņas, lai gan šogad Ukrainas kara dēļ ne visiem ir līksms prāts un svētku sajūta. Tā pamatā katram ir savi apsvērumi, taču vienojošais ir tas, ka šis karš mūs skar ļoti tieši – gan cilvēciski līdzpārdzīvojot un atbalstot Ukrainas tautu, gan apzinoties briesmu tuvumu un ar to saistītos valsts ārējās un iekšējās drošības riskus, gan vērojot un izjūtot šo postošo notikumu reālo ietekmi uz mūsu sabiedrību un tiesisko sistēmu.

Covid-19 pandēmija to aizsāka, bet Krievijas iebrukums un tam sekojošās zvērības Ukrainā un bēgļu plūsma naida runas un naida noziegumu jēdzieniem Latvijā ir piešķīrušas jaunu dimensiju kā sadzīviskās sarunās, tā profesionālās diskusijās. Varētu pat apgalvot, ka Latvijas tiesību piemērotāji nekad iepriekš tik ļoti kā šobrīd nav bijuši nodarbināti ar teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem par naida noziegumiem un runu. Tie nav jauni fenomeni, taču tās ir jaunas faktu un apstākļu kombinācijas, kuras mūsu ikdienā nav ierastas un likumu komentāros vai tiesu praksē nav analizētas, un sagādā grūtības atšķetināt pēc būtības.

Ja dažkārt var sacīt, ka nespeciālisti vienu vai otru specifisku jautājumu neizprot, bet juristiem tur viss ir skaidrs, tad šis noteikti nav tas gadījums. Attiecībā uz naida noziegumiem un naida runu vienprātības nav arī starp juristiem un tiesību piemērotājiem. Publiskās diskusijas par konkrētiem notikumiem, iestāžu rīcību vai lēmumiem uzskatāmi atspoguļo, ka viedokļi un situācijas novērtējums ļoti dalās pat starp tiesību lietpratējiem. Šīs viedokļu atšķirības, iespējams, pastāv arī tādēļ, ka līdz šim nacionālajās tiesībās, sabiedrībā un juristu kopienā tomēr nav uzkrātas pienācīgas zināšanas, vienveidīga izpratne un prakse naida runas un noziegumu jomā (kā skaidrots šajā žurnālā, starptautiskās tiesības nodala jēdzienus "naida noziegums" un "naida runa"). Tā, piemēram, ja attiecībā uz naida runu pēdējos desmit vienpadsmit gados var atrast tiesu nolēmumus, tad, kā izriet no šajā žurnālā publicētā Dr. iur. Kristīnes Dupates rak­sta, "autorei izdevās identificēt tikai vienu spriedumu, kurā būtībā celta apsūdzība par naida noziegumu, proti, miesas bojājumu nodarīšana rasistiska motīva dēļ (Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 14. punkts), kas noteikti signalizē, ka naida noziegumu identificēšana un sodīšana praksē Latvijā ir problēma".

Tāpēc, lai apzinātu šīs problēmas mērogu un sāktu to šķetināt cerībā uz diskusiju un, ja ne vienotu izpratni, tad vismaz skatīšanos vienā virzienā, ir tapis šis tematiskais izdevums, kas pilnībā veltīts tēmai par naida runu un naida noziegumiem. Tā satura sagatavošanā ir līdzdarbojies ievērojams autoru kolektīvs, tai skaitā palūkojoties uz tēmu starpdisciplināri, teorētiski un praktiski. Šoreiz tam ir īpaša nozīme, jo jēdzieni "naida runa" un "naida noziegums" Latvijas tiesiskajā regulējumā tiešā tekstā nav atrodami, un tie ir jāielasa tajās normās, kādas mums ir. Lai tas būtu sekmīgi, ir jābūt atbilstošām zināšanām par tēmas galvenajiem jautājumiem: kas vispār ir naids un kas var būt tā adresāts, lai runātu par juridisko atbildību; kā naids izpaužas un kā to atpazīt; kad persona īsteno savas vārda brīvības tiesības, pat ja tās paustais viedoklis ir īpaši kritisks un nepatīkams, un kad ar šo izteikumu ir pārkāpta robeža, kļūstot par klaju naida runu; kad ir pamats atzīt – noticis naida noziegums, bet kad – tikai huligānisms, zādzība vai tīša svešas mantas bojāšana; kā šos nodarījumus kvalificēt, izmeklēt un kāds sods vainīgajam pienāktos, lai būtu sasniegts soda mērķis; un vai mūsu tiesiskais regulējums vispār ļauj panākt, ka itin visos gadījumos, kur naids ir klātesošs, sods ir neizbēgams.

Šie nosauktie un vēl citi jautājumi ir skarti šī izdevuma vienpadsmit publikācijās, un pilnīgākam priekšstatam par tēmu šoreiz tās noteikti ir savstarpēji papildinošas. Atsevišķi aspekti atkārtojas, taču vērīgāks lasītājs tajos pamanīs arī atšķirīgo. Šis izdevums joprojām nesniedz visas atbildes, un tās noteikti nav diskusijas beigas. Tas ir tikai sākums, jo, iepazīstoties ar šo publikāciju kopumu, rodas pārdomas, ka pats naida jēdziens ir daudz pētīts un analizēts no dažādiem skatpunktiem, taču problēmas rodas tiesību piemērošanas jomā jeb spējā konkrētā notikumā identificēt tieši naida klātesamību, no kā savukārt secīgi izriet pareizs situācijas novērtējums un nodarījuma kvalifikācija. Tādēļ cerams, ka šis tematiskais izdevums būs noderīgs avots, mēģinot labāk zprast tēmu par naidu un tiesībām.

Nākamais "Jurista Vārda" laidiens iznāks 5. jūlijā.

Redakcija novēl lasītājiem priecīgu līgošanu!

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Naids un tiesības. Jurista Vārds, 21.06.2022., Nr. 25/26 (1239/1240), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 21. Jūnijs 2022 /NR. 25/26 (1239/1240)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties