19. Jūlijs 2022 /NR. 29 (1243)
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvais process iestādē akadēmiskās šķīrējtiesas kontekstā
Dr. iur.
Kitija Bite
Rīgas Stradiņa universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas priekšsēdētāja 
PhD
Lidija Rozentāle
Rīgas Stradiņa universitāte Juridiskās fakultātes studiju programmas "Tiesību zinātne" vadītāja 

Akadēmiskā šķīrējtiesa ir augstskolas pārvaldības institūts, kurš, izskatot strīdus situācijas augstskolā, pēc hierarhiskās organizācijas ir augstākā iestāde, kur augstskolas personālam vērsties savu interešu aizsardzībai par zemākas iestādes (augstskolas) pieņemtu lēmumu vai faktisko rīcību. Šajā rakstā autores vērtēs akadēmiskās šķīrējtiesas statusu un tās kompetenci lēmuma pieņemšanā administratīvajā procesā augstskolā. Īpaši autores akcentēs nepieciešamību nošķirt privāto un publisko tiesību jomu, augstākai iestādei vērtējot zemākas iestādes pieņemtos lēmumus.

Latvijas Republikas Satversmes 92. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Kā atzīts tiesību doktrīnā, valsts pienākums tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā izpaužas, ka valstij ir jāveido tiesa, kurā personas vismaz vienā pakāpē var vērsties strīda atrisināšanai.1 Attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību Latvijā ir izveidots administratīvais process, kurš norisinās gan iestādē, gan tiesā.2 "Iestāde izdod privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu tikai tad, ja tam ir objektīvs ir tiesisks pamats. Tas ir cieņpilnas attieksmes pret privātpersonu jautājums – iestādei publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu ir jāveido tiesiski un tā, lai privātpersona būtu pienācīgi informēta par to, kāpēc valsts ir izvēlējusies tai radīt konkrētas nelabvēlīgas tiesiskās sekas."3

 

Augstskola administratīvajā procesā

Augstskolu likums regulē augstskolu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju. Saskaņā ar Augstskolu likuma 4. panta pirmo daļu augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām.

Saskaņā ar minētā likuma 4. panta pirmo un otro daļu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp vadību un akadēmisko personālu. Augstskolas autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāju izvirzīto un šim likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un augstskolu darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu. Ne darbības autonomija, ne iekšēja pašpārvalde pati par sevi nepadara subjektu par publisko tiesību subjektu Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma izpratnē.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties