Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas tipoloģija

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums ir ietverts gan Konkurences likumā (13. pants), gan Līgumā par ES darbību (102. pants). Aizlieguma pamatideja – novērst to, ka dominējošs uzņēmums savu tirgus varu izmanto pircējus izmantojošā vai konkurentus izslēdzošā veidā. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums ir vērsts uz konkurences kā līdzekļa patērētāju labklājības veicināšanai, nevis tikai un vienīgi uz dominējošā uzņēmuma konkurentu aizsardzību. Attiecīgi arī uzņēmums, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, principā drīkst baudīt sasniegtā stāvokļa augļus, tostarp, efektīvi konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem līdz pat situācijām, kurās tie ir spiesti tirgu pamest.

Meklējot atbilstošo atļautās rīcības mērauklu, ir jāievēro īpašas pazīmes, tādas kā attiecīgā uzņēmuma dominances pakāpe un tirgus struktūra. Piemēram, ja dominējošā stāvokļa uzņēmums izlases veidā samazina cenas daļai klientu (ievērojot, ka samazinātā maksa nav zemāka par pašizmaksu, kas pretējā gadījumā var veidot atsevišķu pārkāpumu), šāda rīcība var netikt uzskatīta par stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Turpretī, ja to pašu īsteno uzņēmums, kura tirgus vara ir tuva monopolstāvoklim (svarīgi – vēsturisko monopolu gadījumā), un tā rīcības mērķis ir vērsts uz niecīgās konkurences izbeigšanu, pēc būtības tāda pati darbība var tikt novērtēta kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.