15. Novembris 2022 /NR. 46 (1260)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ilgtspējas izaicinājums komerctiesībām
Eva Berlaus
Zvērināta advokāte, SIA "ZAB Sorainen" vadošā partnere 

Eiropas Zaļais kurss arvien redzamāk ietekmē mūsu ikdienu. Lai gan, protams, netrūkst diskusiju par to, vai un kuras no Eiropas Savienības izvēlēm attiecībā uz Zaļo kursu ir nepieciešamas vai pareizas, tai pašā laikā ir pietiekami skaidrs, ka šajā brīdī Eiropas Savienības ceļš uz ilgtspēju ir nenovēršams un kaut vai tikai no politiskā viedokļa no tā atteikties vairs nav iespējams.1

Politiskā līmenī ilgtspējas kustības pamatā ir ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un Parīzes nolīgums, kura dalībvalstis ir paudušas apņemšanos nodrošināt konkrētu vides mērķu sasniegšanu, saprotot, ka bez konkrētas starptautiskās sabiedrības rīcības nebūs iespējams novērst katastrofālas klimata pārmaiņas, savukārt šādu klimata pārmaiņu novēršanai nepieciešamas kardinālas izmaiņas virzienā uz ilgtspēju teju visās jomās, ne tikai tajās, kas tieši attiecas uz vides piesārņojumu.

 

Pamats ilgtspējas regulējumam komerctiesībās

Komerctiesību aspektā papildus ir svarīgi pieminēt pētījumus ekonomikā par ilgtspējas ietekmi uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, kā arī plašāka mēroga interešu teoriju (stakeholder theory).

Salīdzinoši ilgi ekonomikā uzņēmumu ieguldījumu ilgt­spējā ietekme uz to vērtību tika vērtēta kritiski. Proti, nebija pietiekamu pierādījumu, ka ilgtspēja var pozitīvi ietekmēt uzņēmumu izaugsmi, un līdz ar to ekonomisti vairāk pieturējās pie viedokļa, ka no individuāla uzņēmuma interešu viedokļa ieguldījumi ilgtspējā ir drīzāk tikai izdevumi un tāpēc uzņēmuma interesēs ir ieguldīt ilgtspējā tikai tik, cik nepieciešams, lai izpildītu obligātās likuma prasības,2 piemēram, attiecībā uz vides piesārņošanas novēršanu, taču ne vairāk. Tomēr, gan attīstoties metodikai, ar kuras palīdzību tiek analizēta ieguldījumu ilgtspējā ietekme uz uzņēmumu vērtību, gan arī palielinoties analīzei pieejamo datu daudzumam, šobrīd tomēr, lai gan ne bez diskusijām, ekonomikā ir vairāki pētījumi, kas visai pārliecinoši apgalvo, ka ieguldījumi ilgtspējā atstāj pozitīvu ietekmi uz uzņēmuma vērtību3 un tādēļ šādi ieguldījumi ir ne tikai plašākas sabiedrības, bet arī uzņēmuma īpašnieku interesēs.

Paralēli gan ekonomikā, gan tiesību teorijā ir norisinājusies (un vēl joprojām norisinās) diskusija par uzņēmuma mērķi. Proti, par to, kā interesēs uzņēmums tiek veidots un veic komercdarbību. Klasiski kopš kapitālisma pirmsākumiem tika uzskatīts, ka uzņēmums primāri darbojas tā īpašnieku interesēs ar mērķi gūt pēc iespējas lielāku peļņu, kas ar laiku attīstījās sabiedrības (kā individuāla uzņēmuma) labāko interešu konceptā, kas uzsver sabiedrības kā atsevišķa tiesību subjekta ilgtermiņa attīstības intereses.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties