2022. gada Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par Ekonomisko lietu tiesas darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību"1 secinātais, ka Ekonomisko lietu tiesa šobrīd saņem ievērojamu skaitu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas līdztekus civillietām un citām krimināllietām sastāda 49,9 % no visu saņemto lietu kopskaita, liek vēlreiz pievērsties noziedzīgi iegūtas mantas jēdzienam un procesa par noziedzīgi iegūtu mantu īpatnībām.
Rīgas apgabaltiesas veiktais pētījums "Ekonomisko lietu tiesas process civillietās un krimināllietās. Statistika. Problēmjautājumi. Iespējamie risinājumi"2 (turpmāk – Pētījums) norāda, ka in rem procesā manta joprojām tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu, neidentificējot noziedzīgu nodarījumu, noziedzīga nodarījuma subjektu vai šī subjekta prettiesisku darbību, kas ļautu izdarīt secinājumus par vispārīgu personai piederošā īpašuma, visticamāk, noziedzīgu izcelsmi.
To ievērojot, ir vērā ņemamas Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) atziņas lietās par mantas noziedzīgu izcelsmi un konfiskāciju, kas norāda, ka mantas tieša vai netieša noziedzīga izcelsme nevar pastāvēt bez noziedzīga nodarījuma un to izdarījušas personas, kas atbilstoši par to tiek saukta pie atbildības, un ekonomiskās intereses nevar prevalēt pār vispāratzītām cilvēktiesībām.
In rem procesa būtība
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka procesam par noziedzīgi iegūtu mantu raksturīgs, ka šajā procesā netiek noskaidrota personas vaina, bet gan tiek lemts par mantas noziedzīgo izcelsmi vai saistību ar noziedzīgu nodarījumu.3 Tas nozīmē, ka Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 59. nodaļā noteiktais process par noziedzīgi iegūtu mantu atbilst doktrīnā atzītajam in rem procesam jeb procesam "par lietu".4
Dažādās juridiskajās vārdnīcās jēdziens in rem, kas sakņojas latīņu valodā, tiek skaidrots kā lietu tiesība, arī kā jurisdikcija vai prasība pret īpašumu vai mantu, nosakot vai grozot pret to izmantojamo tiesību, un tiek pretstatīts jēdzienam in personam, kas ietver prasības vai tiesvedības, kas ir vērstas pret personu. Tā visbiežāk būs prasība, kas izriet tieši no lietu tiesībām. Tradicionālajā izpratnē lietu tiesības nozīmē varu pār lietu, ko realizē tiesīgā persona, iedarbojoties tieši uz materiālu lietu. Šī tiesība saista tiesīgo personu – tiesību subjektu ar lietu – tiesību objektu.5 Civillikums trešajā daļā "Lietu tiesības" reglamentē šīs juridiskās attiecības starp personu un lietu. Lietas tiek dalītas šķirās pēc to dabas, ārējām pazīmēm, vērtības, kā arī tiesības, kas izlietojamas pār šīm lietām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.