28. Novembris 2023 /NR. 48 (1314)
Intervija
Tiesiskums – kultūras sasniegums, par ko jārūpējas
1
Jaundienvidvelsas Universitātes Sidnejā tiesību un sociālās teorijas profesors Mārtins Krīgers intervijā "Jurista Vārda" tieslietu redaktoriem Lindai Lielbriedei un Uldim Krastiņam
Linda Lielbriede
"Jurista Vārda" tieslietu redaktore 
Uldis Krastiņš
"Jurista Vārda" tieslietu redaktors 
Foto: Alīna Kļaviņa

Martins Krīgers (Martin Krygier) ir domātājs, kas visvairāk pazīstams ar savām publikācijām par likuma varu, totalitārismu un postkomunismu. Viņa interese par totalitāriem režīmiem radās personīgu apstākļu iespaidā, jo viņa vecāki ieradās Austrālijā, bēgot no nacisma Polijā.
Profesora Krīgera darbos tiek īpaši analizēta tiesiskuma un politikas mijiedarbība Centrālajā un Austrumeiropā. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas par antikonstitucionālo populismu, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī tiesiskuma jautājumiem postkomunisma periodā.
12. oktobrī viņš viesojās Rīgā un lasīja lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā lekciju sērijā, kura notika par godu augstskolas 25 gadu jubilejai. Pēc lekcijas profesors sniedza interviju žurnālam "Jurista Vārds" par dažādiem tiesiskuma aspektiem.

Vai mēs tiešām piedzīvojam tiesiskuma atkāpšanos (rule of law backsliding1), un vai par to būtu jāsatraucas?

Tas, ko sauc par tiesiskuma atkāpšanos, noteikti ir reāla parādība. Tiesa gan, man nepatīk šis termins. Kāds varētu teikt, nu, Krīger, agrāk tu biji jauns un enerģisks, bet tagad esi kļuvis vecs un lēns. Izmaiņas tiesiskumā patiesībā ir organisks process. Šajā gadījumā atkāpšanās ir kā novīstošs augs, kas liecina, ka lietas iet uz leju. Patiesībā valstīs, kuras es pazīstu vislabāk, – Polijā un Ungārijā – tā nav tikai atkāpšanās vai slīdēšana lejā. Tie ir apzināti, sistemātiski centieni graut tiesiskuma principus. Tātad tas ir process, kas reāli notiek.

Prinstonas Universitātes sociologa Lerija Bārtelsa (Larry Bartels) grāmata "Democracy Erodes from the top" (Demokrātija pūst no galvas) empīriski atklāj, ka pretēji cilvēku iespaidiem valstīs, kurās Eiropā pie varas ir populisti, kad viņi nāca pie varas, iedzīvotāju uzskati neatšķīrās no citu valstu iedzīvotāju uzskatiem par tiesiskumu un demokrātiju. Tātad pārmaiņas lielā mērā ir notikušas no augšas. Tādēļ, manā ieskatā, mēs runājam par reālu un draudīgu parādību, turklāt "atkāpšanās" ir pārāk nevainīgs termins. Tā ir saskaņota kampaņa. Tiesa gan, tā nenāk tikai no augšas. Tai ir savi atbalstītāji, jo līderiem vajag sekotājus. Polijā, kuru es pazīstu ļoti tuvu, un Ungārijā mazāk, bet diezgan šāda līderu apņēmība graut tiesiskumu bija sistemātiska, lai vājinātu varas atsvarus. Tādēļ, runājot par demokrātijas atkāpšanos, es to saprotu tieši kā neatkarīgu varas atsvaru vājināšanu.

Kā izpaužas apzināta varas atsvaru vājināšana?

Ungārijā un Polijā tā notika augstākā līmeņa tiesās – vispirms Konstitucionālajā tiesā, tad Augstākajā tiesā un tad iestādē, kas apstiprina tiesnešus. Polijā ir 10 000 tiesnešu, to nevar izdarīt vienā dienā. Tā var būt, piemēram, piespiedu pensionēšanās. Šis process neskar vienīgi tiesas. Polijā un Ungārijā lielāko daļu plašsaziņas līdzekļu pašlaik kontrolē valdība. Es skatījos kandidātu debates pirms vēlēšanām Polijā – tas bija farss, tā ir kampaņa pret opozīciju. Tā ir ļoti satraucoša parādība.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Secinājums
28. Novembris 2023 / 13:57
6
ATBILDĒT
Profesors saka: "Polijā un Ungārijā lielāko daļu plašsaziņas līdzekļu pašlaik kontrolē valdība.......Tā ir ļoti satraucoša parādība".
Kā pie mums? Nožēlojami, ka sabiedriskie mediji arī pēc būtības ir varas rupors. Skaidrs, ka tas nenovedīs ne pie kā laba.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties