1. Vienošanās kriminālprocesā

Kriminālprocesa likuma 21. pantā ir ietverts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem – tiesības uz sadarbību, kas nozīmē, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Viens no veidiem, kā sadarbība var izpausties, ir vienkāršāka procesa veida izvēle. Lai arī Kriminālprocesa likums nereglamentē, kas ir uzskatāms par "vienkāršāka procesa veidu", no judikatūras un juridiskās literatūras izriet, ka viens no vienkāršotā procesa veidiem ir process ar lietā slēgtu vienošanos, kas reglamentēts Kriminālprocesa likuma 38., 49. un 50. nodaļā.

Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vienošanos par vainas atzīšanu un sodu var noslēgt gadījumā, ja ir konstatējami visi Kriminālprocesa likuma 433. pantā noteiktie priekšnoteikumi tās noslēgšanai: 1) ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu; 2) apsūdzētais piekrīt inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai, radītā kaitējuma novērtējumam; 3) apsūdzētais piekrīt vienošanās procesa piemērošanai.

Juridiskajā literatūrā vienošanās tiek skaidrota kā apsūdzības un aizstāvības (divu pušu) savstarpēji slēgts līgums (kontrakts, vienošanās), kurā apsūdzētais, no vienas puses, atzīst sevi par vainīgu noteiktā viņam inkriminētā nodarījuma apjomā un piekrīt šā nodarījuma kvalifikācijai, saņemot par to no apsūdzības kā otras puses konkrētu obligāti izpildāmu solījumu (prokurora lūgtais un tiesas piespriestais soda veids un mērs). Tā ir vienošanās par vainas atzīšanu un sodu.¹ Tāpat arī no judikatūrā paustajām atziņām izriet, ka vienošanās procesa piemērošanas pamatā ir likumpārkāpēja apzināšanās, ka viņš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu un to nožēlo, kā arī piekrīt tam, ka pietiek pierādījumu viņa vainai, tādējādi piekrīt arī notiesājoša tiesas sprieduma taisīšanai, līdz ar ko iespējams ātrāk pabeigt lietas izskatīšanu un likumpārkāpējs var saņemt vieglāku sodu par izdarīto. Šāds risinājums ir izdevīgs gan likumpārkāpējam, gan cietušajam, gan procesa virzītājam un valstij.²

Vienošanos iespējams noslēgt pirmstiesas kriminālprocesā – kārtība, kādā vienošanās process piemērojams, ir reglamentēta Kriminālprocesa likuma 38. nodaļā, savukārt Kriminālprocesa likuma 49. nodaļa nosaka tiesvedības īpatnības attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos. Tāpat vienošanos iespējams noslēgt arī iztiesāšanas procesā tiesā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 50.